Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušā gada inflācija bija 6,8 procenti. Gribu atzīmēt, ka inflācija kā tāda nav ne laba, ne slikta. Tā ir cieši saistīta ar ekonomisko attīstību. Ja mūsu valsts iekšējais kopprodukts ir augsts, tad attiecīgi augsta ir arī inflācija. Saistība, protams, ir ar dažādu resursu izmaksu pieaugumu. Te, galvenokārt, būtu jārunā par enerģētiskajiem resursiem, kuru mums Latvijā ir visai maz un varbūt pat tos pašus nepilnīgi izmatojam. Šobrīd lielā mērā esam atkarīgi no ārējiem piegādātājiem, kā, piemēram, Krievijas, jo tā mūs nodrošina ar energoresursiem. Ja salīdzina ar pagājušo gadu, tad energoresursu cenas vidēji ir kāpušas par aptuveni 16 procentiem. Energoresursi praktiski tiek izmantoti jebkuras preces ražošanā un jebkura pakalpojuma sniegšanā, līdz ar to kāpj šo visu preču un pakalpojumu izmaksas. Tas arī rada šo lielo inflāciju. Mēs maksājam vairāk nekā iepriekš.

Salīdzinot ar Eiropas valstīm, Latvijā pakalpojumu cenas ir nesalīdzināmi zemākas.  Ja normālā restorānā par diviem līdz pieciem latiem vēl varam kaut ko nopirkt, tad citās valstīs, piemēram, Vācijā vai Zviedrijā bez astoņiem vai desmit latiem varam nemaz neiet iekšā. Amerikas Savienotās valstis vispār ir īpašs gadījums. Tur cilvēki tiek vairāk jeb intensīvāk nodarbināti, un līdz ar to arī cenas ir daudz zemākas nekā Eiropā. Viņi mazā laika posmā saražo daudz vairāk vienību. Šobrīd Latvijā tā nevar būt, jo jārēķinās ar ilgo padomju okupācijas periodu. Cilvēki pierada, ka varēja vienkārši aiziet uz darbu un  nopelnīt 80 vai 120 rubļus, bet ja radās problēmas, tad darbu viegli varēja mainīt.

Iestājāmies Eiropas Savienībā. Tagad ir labi, ka mūsu nacionālā valūta lats ir piesaistīts eiro. Tādā veidā iegūstam lielāku konkurētspēju Eiropas tirgū tieši eksporta jomā. Šis ir pirmais gads, kad eksports ir pieaudzis straujāk nekā imports.

Pēdējo piecu gadu laikā summārais inflācijas rādītājs ir ap 25 procentiem. Tajā pašā laikā vidējais algu pieaugums ir bijis ap 65 procentiem. Tāpēc nevaram teikt, ka stāvam pilnīgi uz vietas. Ir pat redzams, ka algu pieaugums iet inflācijai pa priekšu. Cilvēka pirktspēja palielinās.

Līdz ar to rodas lielāka naudas masa. Un līdz ko tā palielinās, palielinās arī naudas apgrozījums. Un tas atkal rada inflācijas palielināšanās risku. Bet kā jau minēju, inflācija nav ne laba, ne slikta. Tad kad mūsu iekšzemes kopprodukta pieaugums būs tāds kā, piemēram, Vācijā – 2% gadā, tad arī mums nebūs tik augsts inflācijas temps. Tie savā starpā ir cieši saitīti jēdzieni – valsts iekšzemes kopprodukts un inflācija.

Šodien nopelnīt var tie strādājošie cilvēki, kuriem ir galva uz pleciem un zināšanas. Viņiem algas pieaug katru gadu. Protams, vēl jau pastāv ”aplokšņu” naudas, bet arī to skaits samazinās. Piekrītu, ka ir sfēras, kur darba atalgojums nav adekvāts. Bet paies zināms laiks, un arī šajā jomā situācija uzlabosies.

Mums vajadzētu intensīvāk domāt par to, kā enerģētikas jomā kļūt neatkarīgākiem. Enerģētiskais imports mums ir dominējošais un ārējo maksājumu bilance – negatīva. Arī eksports ir mazāks nekā imports. Būtu labi, ja tā nauda, kas aizplūst, vairāk apgrozītos valsts iekšienē.

Ar cenu palielināšanos ir jārēķinās. Ja to ietekmēt nevaram, tad jāmēģina vismaz kontrolēt, cik mēs izlietojam vai patērējam kādu produktu. Varam ekonomēt siltumu, degvielu, elektrību. Neaicinu nevienu knapināties, dzīvot pusbadā vai telpās ar 12 grādu temperatūru, bet aicinu izmantot modernās tehnoloģijas, kas varētu palīdzēt ekonomēt. Un tie, kas to darīs, būs tikai ieguvēji.

Jānis Gailis,
VA ”Mājokļu aģentūra” Kurzemes reģionālās vienības vadītājs