Lai apgalvotu, ka Latvijā ir par daudz augstskolu, būtu jāvērtē attiecībā pret ko. Nav kritēriju, kas pateiktu, kāds būtu rekomendējamais skaits uz vienu iedzīvotāju vai kopēju studentu skaitu. Arī citās valstīs ir pietiekami daudz augstāko izglītības iestāžu.

Nozīmīgi ir tas, vai piedāvātās studiju programmas ir interesantas potenciālajiem studētgribētājiem un kādi rezultāti ar to tiek sasniegti. Uzskatu, ka viena reģiona ietvaros Latvijā nav par daudz augstākās izglītības iestādes, izņemot Rīgas reģionu, kur ir lielāka koncentrācija. Ārpus galvaspilsētas augstāko izglītību kultivē viena vai divas. Jau no laika gala ir izveidojies tā, ka lielāka līdzekļu koncentrācija augstākai izglītībai vienmēr ir bijusi Rīgas reģionā, kas ļāvis tai labāk attīstīties. Līdz ar to arī studiju programmu piedāvājums ir plašāks. Ja tomēr tiks domāts par to, kur kaut ko samazināt, ceru, ka Rīgas reģions būs primārais. Ne Lielbritānijā, ne Vācijā neuzskata, ka tās universitātes, kas ir ārpus galvaspilsētas, ir mazāk svarīgas. Arī reģionos, piemēram, ir pietiekoši attīstīta zinātne, kā arī pazīmes liecina par inovatīvām iestādēm, uzņēmumiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas nodoms veikt studiju programmu detalizētu izvērtējumu 31 studiju virzienā 40 augstākās izglītības iestādēs visā Latvijā, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti, efektivitāti, starptautisko konkurētspēju un pārbaudītu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām, manuprāt, ir pareizs. Kaut kas tāds Latvijā notiek pirmo reizi. Studiju programmas būtu vēlams vērtēt pat periodiski, apzinot to kvalitāti. Un, pēc izvērtēšanas, paziņot, kādai tai vajadzētu būt. Tā ir ikdienišķa parādība visā pasaulē. Šādā aspektā šo procesu vērtēju pozitīvi, taču es vēlētos, lai tas realizētos pietiekoši ātri un vērtēšanā piedalītos ne tikai pašmāju, bet arī kompetenti ārzemju speciālisti. Tāpēc, ka zināmā mērā viņu viedoklis būs neatkarīgāks par tiem, kas ļoti labi pazīst šo tirgu. Vēl viena būtiska lieta: kā tiks izmantoti apkopotie rezultāti? Šobrīd neņemos spriest, kāds varētu būt iznākums.

Izskan apgalvojumi, ka studiju programmas tiks konsolidētas, kas nozīmē, ja reģiona ietvaros tās dublēsies, tiks dotas rekomendācijas, ko ar tām darīt – pārstrukturizēt vai attīstīt citā virzienā. Iespējams, kādas varētu slēgt. Pieļauju, ka tālāku izplatību iegūs tās, kurām būs pilns cikls – bakalaurs, maģistrs, doktors. Rēķinos, ka tās atbalstīs vairāk. Jā, Ventspilī varētu būt studiju programmas, kas saturīgi tuvas Liepājas Universitātei. Varētu runāt par zināma veida pārklāšanos, taču komentēt iepriekš, kuras tās ir, nevēlos. Manuprāt, ir svarīgi augstākām izglītības iestādēm savstarpēji sadarboties. Tas būtu viens no faktoriem, kas ļautu šīs studiju programmas attīstīt tālāk. Manuprāt, nav liela iemesla likvidēt programmu tādēļ, ja tās sakrīt kaut kādos elementos, nevis pilnībā. Tas, ka nosaukumi ir vienādi, nenozīmē, ka sakrīt arī saturs. Esmu pārliecināts, ka lielāka ilgtspēja būs tām programmām, kuras balstītas uz pētniecību.

Jānis Rimšāns,
Liepājas Universitātes rektors