Šobrīd dabā ir laiks, kad viss mostas – no zemes izraušas un saules gaismu meklē dažādas dzīvās radības. Katrs dabas draugs zina, ka kūlas ugunsgrēku gadījumā liela daļa no tiem aiziet bojā, tādēļ var rasties pārrāvums dzīvnieku dabiskajā barības ķēdē. Jāpiezīmē, ka dedzinot rodas arī piesārņojums – kodīgi un nepatīkami dūmi. 2007.gada 26.martā Liepājā tika reģistrēti 42 kūlas ugunsgrēki, bet rajonā – 4. 2005.gadā kopumā pilsētā tika reģistrēts 131 kūlas ugunsgrēks, savukārt rajonā – 54. Pagājušā gada dati rāda reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaita pieaugumu. 2005.gada datiem var pieplusot 251, bet rajonā – 70 ugunsgrēka gadījumus. Liepājā pārsvarā ir tīša dedzināšana, ko galvenokārt izraisa pusaudži, lai redzētu kā noreaģēs un strādās operatīvie dienesti. Rodas jautājums – kā ar to cīnīties? Šobrīd pie tā aktīvi strādājam. Esam tikušies un izstrādājuši ar policijas pārstāvjiem rīcības plānu. Vai iecerētie pasākumi vainagosies ar pozitīviem rezultātiem, rādīs laiks. Preventīvie pasākumi ir ļoti veiksmīgi iedarbojušies uz Liepājas rajona iedzīvotājiem. Iespējams, tās ir bailes par saņemto subsīdiju summas samazinājumu 10 procentu apmērā.

Par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 200 līdz 500 latiem vai piemērot administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Sodu nosaka tiesa. Par ugunsdrošības prasību pārkāpumiem mežā var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 20 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – no 50 līdz 500 latiem. Bieži nākas dzirdēt aizbildinājumu par privātīpašumu, kurā it kā varam atļauties darīt visu, taču jāatceras, ka noteikumi attiecas uz visiem un likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Protams, bieži tādēļ ir bijušas domstarpības ar zemes īpašniekiem, taču ugunsdrošības noteikumos ir teikt, ka ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai zemes īpašniekam piederošajā teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Ja nav darīti nepieciešamie pasākumi, kas ir noteikti ugunsdrošības noteikumos un kā rezultātā, tos neievērojot, izcēlies ugunsgrēks, atbilstoši šim punktam ikvienu personu var saukt pie administratīvās atbildības. 

Tagad, ja mums piezvana un ziņo par kūlas ugunsgrēku, mēs paralēli tam, ka nosūtam uz izsaukuma vietu savus darbiniekus, informējam arī policiju. Tādējādi kopā ar mums ierodas policijas pārstāvis, kurš nodarbojas ar vainīgās personas un apstākļu noskaidrošanu. Tas ir jauninājums, no kura iespējams sagaidāms arī rezultāts. Piebildīšu, ka mūsu rīcībā vēl joprojām ir padomju laika tehnika un degvielas cenas arī nav zemas, tāpēc viens šāds brauciens uz izsaukuma vietu izmaksā daudz. Un to apmaksājam mēs paši – nodokļu maksātāji. 

Jānis Roga,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes komandiera vietnieks