Mājturība un tehnoloģijas balstās uz mākslas un kultūras jomas pamatvērtībām. Arī šajā mācību priekšmetā šobrīd ir vajadzīgas reformas. Tajā skaitā arī meiteņu un zēnu apvienošana zem viena karoga. Tāpat ir jāievieš inovācijas – citas mācību metodes, darba formas, jāmaina mācību vide, lai sagatavotu skolēnus dzīvei sabiedrībā, kurā nemitīgi notiek pārmaiņas.

Piemēram, sekojot laikmeta tendencēm, ir svarīgi atjaunot tehnisko un materiālo bāzi. Šie nosacījumi liks gan pedagogam, gan skolēnam kā personībai būt vēl radošākam, kompetentākam, motivētākam, spējīgākam elastīgi un tēlaini domāt. Kādam šķitīs klišejiski, bet meitenēm arī nākotnē būs jāprot šūt, lāpīt un gatavot ēst, kā arī zēniem naglot, saskrūvēt, ieeļļot un otrādi. Darbs ar rokām pasaulē nav un nebūs atcelts.

Rokdarbi paver bērnam radīšanas prieku atbilstoši viņa dotumiem un spējām, sekmējot individuālo pieredzi par sevi, apkārtējo vidi un līdzcilvēkiem, kā arī izjust kustību prieku un attīstīt fiziskās īpašības. Tikpat svarīgi ir veicināt iztēles un radošo spēju attīstību, izmantojot tēlotājdarbības radošās pašizpausmes līdzekļus, attīstot roku sīko muskulatūru un apzinoties sava veikuma nozīmīgumu. Mājturība un tehnoloģijas sekmē ikviena bērna vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības un vajadzības dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvē. 

Apvienojot meitenes un zēnus mājturības stundās, svarīgākais būtu, lai skolēni spētu orientēties plašajā informācijas plūsmā un jebkurā dzīves piedāvātajā situācijā. Izglītības sistēmai ir jābalstās uz kompetenču attīstību, nevis faktu apguvi. Tātad šodien skolēniem ir jāapgūst prasmes atlasīt informāciju, atrast būtiskāko, izmantojot dažādus resursus, kas nav tikai mācību grāmatās. 

Piemēram, šobrīd mājturības stundās paralēli kokapstrādes un metālapstrādes apgūšanai, zēni mācās arī atšūt vīles un piešūt pogas, gatavo ēst un apgūst uztura piramīdas. Turpretī meitenes labprāt apmeklē darbnīcas, lai sevi pilnveidotu, realizētu darbā ar elektroinstrumentiem un darba galdiem.

Vispārizglītojošās skolās galvenais uzdevums ir dot ieskatu un ierādīt pirmās iemaņas konkrētā jomā. Bet mīnuss ir tāds, ka darbus, ko veic kopā, novienādojas, noapaļojas uz vienkāršākām prasmēm, kurās gūst tikai pirmās iemaņas. Profesionālo izaugsmi jaunieši var vēlāk pilnveidot tam paredzētajās izglītības iestādēs.

Pedagogi balstās uz valsts izglītības satura standartiem, kuri rūpīgi izstrādāti, pielāgoti un analizēti. Tie kopumā veicina katra skolēna individuālo spēju attīstību. Taču svarīgi ir regulāri uzlabot, pielāgot un modernizēt apstākļus, kuros šīs spējas var atklāties, jo mūsu nākotne ir atkarīga no talantu daudzveidības.

Diemžēl šī brīža situācija atklāj nelabvēlīgu ainu skolas darbnīcās – ir nepietiekama materiālā un tehniskā bāze. Pedagogi un viņu skolēni cer uz reformu izmaiņām, kas varētu ienest plašas pārmaiņas, jaunas vēsmas un mūsdienīgus mācību līdzekļus mācību procesā. 

Mājturības un tehnoloģiju stundās procentuāli lielā daļa tas tiek realizēts, apgūstot gan grafisko valodu (rasēšanu), materiālmācību, uzturmācību, mājsaimniecību, tekstilmākslu, kokapstrādi, metālapstādi, pirmo palīdzību u.c.

Mūs vairāk uztrauc, lai mājturību pilnībā neiznīcina kā mācību priekšmetu. Jo kompetenču izglītībā mājturība ir sakļauta ar informātiku un tur dominē datori. Pedagogi gan ir elastīgi un spēs pielāgoties, ja vajadzēs, arī skolotājs vīrietis mācīs izšūt ar ieprogrammētām šujmašīnām.  

Ļoti svarīgi ir saskatīt, pamanīt un ieklausīties jauniešu praktiskajās spējās, teorētiskajās zināšanās un dažādu talantu izpausmēs.

Mājturības un tehnoloģiju stundās, skolēniem paveras unikāla iespēja izgatavot dažāda veida telpiskus priekšmetus, suvenīrus un citas ikdienā noderīgas sadzīves lietas. Darbs ar dažāda veida izejmateriāliem un izejvielām attīsta ikkatra bērna pasaules izzināšanas motoriku. Noteikti, jādod bērniem iespēja izpausties radoši un atbilstoši individuālai pieejai, darbojoties praktiski! Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsdienās visu diktē informāciju tehnoloģijas.

Jānis Rudzītis, Mājturības un tehnoloģiju Metodiskās apvienības vadītājs