Šobrīd teju visiem uzņēmumiem lielākā problēma ir darbaspēka trūkums. Arī veļas ražošanas nozarē. Līdz ar to mēs piedāvājam vakances vairākās profesijās – šūšanas operatori, piegriezēji, tehnologi, modelētāji, mehāniķi. Arī pārdošanas speciālisti. 

Interese par piedāvātajām vakancēm ir. Jautā, kādas ir vakances, un par to, vai nepieciešama pieredze. Protams, lai strādātu par konstruktoru vai modelētāju, noteikti nepieciešama gan izglītība, gan pieredze. 

Bet, lai strādātu, piemēram, par šūšanas operatoru, var atnākt un iemācīties uzņēmumā uz vietas. Tiesa, tas varētu prasīt laiku, bet pusgada laikā var kļūt par profesionālu šuvēju. Savukārt par piegriezēju var kļūt mēneša vai divu laikā. Tas ir arods, ko samērā viegli var iemācīties, nekāda īpaša izglītība nav vajadzīga.

Darbinieku trūkums nav tikai veļas ražošanas nozarē – tā ir problēma visās industrijās. Arī metāla industrijā un maizes cepšanas uzņēmumos. 

Gribu uzsvērt, ka te ir jāsaprot abas puses – gan darba devējs, gan darbinieks. Darba devējiem, pirmkārt, jāsaprot, ka mums tik zemas algas kā, piemēram, Āzijas valstīs nav un nebūs, jo mēs esam Eiropas savienībā. Algas ar laiku palielināsies. Un tas ir ļoti labi no sabiedriskā viedokļa. 

No otras puses – darbiniekiem arī ir jāsaprot, ka tā pēkšņi, mēneša laikā, mākslīgi izaugt algas līdz Eiropas līmenim nevar. Algām ir jāaug, bet tam jānotiek paralēli ar ražīgumu, efektivitāti. 

Tāpat ir jāsaprot, ka darbinieks, kurš tikko sācis strādāt kādā uzņēmumā, jau pirmajā mēnesī nesaņems, piemēram, 1000 eiro neto algu. Vispirms darbiniekam sevi jāpierāda, lai darba devējs viņu varētu novērtēt.

Darba devējiem šobrīd, lai celtu strādājošo darba ražīgumu, tiek piedāvātas dažādas iespējas. Piemēram, ir apmācību kursi, kur augsta līmeņa speciālisti apmāca uzņēmumu darbiniekus celt ražošanas efektivitāti. Tas nozīmē, ka tas pats darbinieku skaits ar mazākiem finanšu resursiem gala rezultātā dod augstāku produktivitāti.

Turklāt šādus kursus vēl gadu var izmantot, piesaistot Eiropas savienības finansējumu. Programma vēl ir spēkā un mēs, Veļas ražotāju asociācija, to arī izmantojam. Un uzņēmumi, kas izmantojuši iespēju, atzīst, ka bija tā vērts. 

Jurijs Hadarovičs, Latvijas veļas ražotāju asociācijas vadītājs