Pateicoties Liepājas muzeja aktivitātei izveidojot izstādi par grupu “Līvi”, atklājušies fakti par grupas patieso vēsturi, kuru līdz šim dokumentāli nevarēju pierādīt, bet kas nereti bija nevajadzīgu strīdu objekts pašu mūziķu vidū.

Tātad grupa “Līvi” šogad kļūst 45.gadus veca! Kaut arī nosaukumu LPSR Kultūras ministrija atļāva (formāli to apstiprināja Em.Melngaiļa Mākslas centrs) lietot 1974.g., ar to tad arī visai polemikai par šo tēmu vajadzētu beigties, jo ne jau nosaukuma atļaušanas brīdis ir svinamā diena, bet gan grupas dzimšana!

Raimonds Gabaliņš: “Pazīstu Tevi kopš 1971. gada, kad mēs kopā ar Tevi, Tāli Marhilēviču, Sergeju Virocki un Ingrīdu Liepiņu, pēc Tavas iniciatīvas radījām šo grupu (ansambli), kurai tad tiešām šādu nosaukumu neviens nedeva, kaut arī mēs tādu gribējām. Mūsu mūzikas mārketings tad bija vēl bērnu autiņos, bet kultūras norišu kontrolējošais aparāts tādus kā mēs, labāk redzēja ejam, jo no tādiem viņu karjera varēja tikt apdraudēta. To un citu iemeslu dēļ, par “Līviem” saukties bija grūti pat īstajiem līviem, kur nu vēl šim garmatainajiem ģitāristiem, kuri nedziedāja komjauniešu dziesmas. Šodien patiešām ir svarīgi saglabāt kultūras vēsturei to dienu notikumus un to liecinieku vārdus”.

Un vēl:

Mūzikas izdevniecība “Mikrofona ieraksti” laidusi klajā grāmatu “Grupas “Līvi” 50 labākās dziesmas”. Dziesmas atlasījis un notis sagatavojis grupas “Līvu” līderis Ainars Virga sadarbībā ar diriģentu Jēkabu Ozoliņu. 

Vai nebija pareizāk izdot “Ainars Virga. Dziesmas”, jo vai nu drīkst vienpersoniski uzņemties, būtībā žūrijas darbu, ņemot vērā arī faktu, ka Ainars 1971.g. bija 7 gadus vecs. 

Aicinātu turēties pie vēstures, nevis iegribām?!