Valdībā notiek amatu pārdale, un tie procesi, kas pašreiz norisinās, atspoguļo reālo situāciju ar “KPV LV”, kas pēc būtības jau bija nostājusies opozīcijā valdībai, ņemot vērā kaut vai pēdējo balsojumu par neuzticības izteikšanu premjeram Krišjānim Kariņam. Vienīgais no “KPV LV”, kurš nobalsoja pret neuzticību premjeram, bija tās frakcijas vadītājs.

Nedomāju, ka opozīcija attiecas uz iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, jo no viņa puses nav manītas īpaši kritiskas piezīmes par valdību.

Acīmredzot viņam tas amats bija svarīgs, taču labklājības ministre Ramona Petraviča gan iepriekš izteikusies, ka valdība sevi ir izsmēlusi.

Līdz ar to šobrīd notiek process, kas ir likumsakarīgs un bija paredzams jau iepriekš. Cita lieta ir, kā tas saskan ar solījumu šo jautājumu par koalīciju necilāt līdz pašvaldību vēlēšanām. Šeit var izteikt vairākus minējumus, iespējams, lēmums turpmāk koalīcijai strādāt bez partijas “KPV LV” tomēr tika pieņemts, lai miers mājās iestātos jau pirms ievēlētas pilsētas un novadu jaunās domes.

Grūti pateikt, kādi būs jaunie ministri. Jāni Vitenbergu, kuru atkārtoti plānots iecelt ekonomikas ministra amatā, mēs jau pazīstam, taču kā būs ar labklājības ministra amatam virzīto Gati Eglīti un potenciālo iekšlietu ministri Mariju Golubevu, vēl redzēsim.

Visā šajā kontekstā mazliet divdomīga izskatās Nacionālā apvienība, ņemot vērā, ka šī partija visu šo putru ievārījusi, bet tajā pašā laikā Raivis Dzintars visu laiku aicināja nešūpot laivu un saglabāt mieru.

Izklausījās kā dzimtenes glābējs, lai gan tieši viņa partija to visu iesāka, uzņemot savās rindās Vitenbergu.

Latvijā ir izveidojusies situācija, ka valdība nemaz nevar krist – tā ir kā krievu lelle Vaņka–Vstaņka. Cits politisko spēku izkārtojums valdībā nav iespējams, ja konservatīvie saka, ka mēs neparko nestrādāsim kopā ar zaļiem zemniekiem, bet nacionāļi un citi teikuši, ka ar “Saskaņu” nekādā gadījumā.

Protams, viena lieta ir šie lozungi, otra – reāla politika, jo, kā mēs redzam, Jaunā konservatīvā partija bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem sadarbojusies ar opozīciju. Tas nebūtu slikti, tas ir normāls process, ja vien šis politiskais spēks iepriekš nebūtu sludinājis, ka nekad un ne pie kādiem apstākļiem tā nerīkosies.

Juris Rozenvalds, Latvijas Universitātes profesors, politologs