Tā kā Liepājā augušajam latviešu Rodēnam jeb Brīvības pieminekļa autoram Kārlim Zālem nākamruden apritēs 125 gadi, profesors, Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Bruno Strautiņš atgādinājis Pilsētas domei, ka Liepājā beidzot varētu uzstādīt pieminekli izcilajam māksliniekam.

Pieminekli, kuru pilsētas Izpildkomiteja pati pasūtījusi jau 1989. gadā un par kuru daļēji jau pilsēta arī ir samaksājusi toreiz, vēl padomju rubļos. Šonedēļ domes Kultūras komisija akceptējusi Būvvaldes priekšlikumu pieminekli pagaidām uzstādīt Liepājas muzeja skulptūru dārzā – līdz tam laikam, kad būs atrisināts Kārļa Zāles laukuma liktenis, lai tālākā nākotnē paliekošu vietu piemineklim atrastu tur.

“Kārļa Zāles portretu Rīgā granītā jau izkala,” atceras pieminekļa autors Bruno Strautiņš, bet pārējo pieminekļa daļu pašvaldība pasūtījusi toreizējās Ļeņingradas Mākslas fonda kaltuvei. Kamēr tas notika, sabruka Padomju Savienība, nauda mainījās, un pieminekļi vairs nevienu neinteresēja, stāstīja B. Strautiņš. Savukārt tēla galva ir tikpat kā gatava, vajadzīga vien neliela piestrāde, un pieminekli citādā veidā, nekā sākotnēji iecerēts, varētu beidzot uzstādīt. Protams, būtu arī jāsagatavo postaments. “Liepāja ir samaksājusi par konkursa skici, par ģipša modeli, par akmeni, par izkalšanu – tas ir jūsu īpašums,” teica tēlnieks. Viņš lēš, ka pieminekļa uzstādīšana līdz ar postamenta izveidi, kas būtu jāveic Rīgā, varētu izmaksāt apmēram divpadsmit tūkstošus latu.

Kārļa Zāles dzimšanas diena, pēc vienām ziņām, ir 28. oktobrī, pēc citām ziņām – 18. novembrī. “Kultūras komisija tikai atbalstīja Būvvaldes priekšlikumu,” sacīja komisijas sekretāre Aina Klestrova. Vai jautājums tālāk tiks virzīts izskatīšanai domes komitejās, pagaidām nav zināms. Kultūras komisijas sēdē nepiedalījās komisijas priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, jo ir saslimusi.

Tēlnieka Bruno Strautiņa un arhitekta Edgara Krūmiņa priekšlikums tika atzīts par labāko no trim, kurus Liepājas Izpildkomiteja 1989.gadā saņēma K. Zāles pieminekļa konkursā. Toreiz apsvērts, ka pieminekli varētu novietot pie toreizējās tehnikuma ēkas K. Valdemāra ielā vai Kārļa Zāles laukumā, kas toreiz pat vēl nebija nosaukts tēlnieka vārdā, atminējās B. Strautiņš. “Būvvaldei nav iebildumu, ka piemineklis atrastos K. Zāles laukumā, bet šis laukums nav gatavs, jāsaprot šī laukuma struktūra, laukums ir jāpārplāno – nākamgad jaunu detālplānojumu tam veidot nav paredzēts,” teica Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns.                

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”