Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Karostas mezgls” atgādinās par brīvības cīņām Karostā

“Karostas mezgls” atgādinās par brīvības cīņām Karostā
Foto: liepajniekiem.lv
17.09.2014 07:09

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Šā
gada 27. septembrī, Liepājā, atpūtas vietā “Beberliņi”
norisināsies jau otrais izturības un veiklības skrējiens
“Karostas Mezgls 2014”, kas šogad tiek organizēts godinot
95. gadskārtu kopš pie Liepājas tika sakauts Bermonta karaspēks.

Šogad,
pieminot latviešu karavīru drosmi un varonību, padzenot
bermontiešus no Liepājas, arī ikviens sacensību dalībnieks
aicināts parādīt savu apņemšanos, drosmi un izturību, pieveicot
apmēram 6,5 km garo šķēršļu trasi.

“Brīvības
cīņas mūsu valstij ir ļoti nozīmīgas un svarīgas, protams, tās
ir jāpiemin un jāatceras. Tās faktiski ilga divus gadus – no
Latvijas Republikas proklamēšanas līdz 1920. gada augustam. Mūsu
valsts pirmssākumos Liepājai ir ļoti liela un īpaša loma visā
valsts vēsturē, jo Liepāja pus gadu bija Latvijas galvaspilsēta –
no 1919. gada janvāra līdz jūnijam,” uzsver militāro un
vēstures jautājumu zinātājs Juris Raķis un bilst: “Ja to
laiku, kad Liepāja bija Latvijas galvaspilsēta vēl dažkārt kāds
piemin, tad runājot par Bermontiādi, Lāčplēša dienu un
nozīmīgajiem 1919. gada novembra notikumiem, diemžēl daudzi
aizmirst Liepājas svarīgo nozīmi.”

J.
Raķis uzsver, ka pēc bermontiešu padzīšanas no Rīgas, vēl
nekas nebeidzas un 1919. gada 14. novembrī notiek ļoti lielas un
svarīgas kaujas pie Liepājas, Karostā, ko sabiedrībā diemžēl
nepopularizē un nepiemin. “1919. gada 11. novembrī bermontieši
ir dabūjuši pie Rīgas stipri ciest un daļa virzās atpakaļ caur
Jelgavu, kas ir Bermonta karaspēka galvenā izvietošanas vieta, uz
valsts robežas pusi. Bet skaidrs, ka padoties neviens netaisījās
un, atkāpjoties no Rīgas, vācu plānos steidzīgi tika veiktas
korekcijas un Bermonta armijas vācu daļas nāk virsū Liepājai,”
vēstures aspektus skaidro J. Raķis.

“Liepāja
ir pietiekami svarīgs mezgls – gan neaizsalstoša osta, gan
rūpnīcas, infrastruktūra. Liela pilsēta, tepat blakus Karosta –
speciāli kara vajadzībām būvēta pilsēta. Ja bermontiešiem būtu
izdevies Liepāju ieņemt, sekas ir grūti prognozējamas,”
bilst J. Raķis un atzīmē, ka vēl pirms Rīgas notikumiem, 4.
novembrī, bija mēģinājums ieņemt Liepāju, kad pretinieku spēki
nāca no Šķēdes puses, cenšoties ieņemt Liepājas ziemeļu daļu.
Tomēr mēģinājums ielauzties Karostā tika atsists un vācu spēki
atkāpās.

Runājot
par 1919. gada novembra notikumiem Liepājā, jāpiemin arī tas, ka
tolaik Liepājā latviešu spēki nebija nemaz tik lieli. “Pamatā
visa armija, Latvijas bruņotie spēki, atradās austrumu frontē
cīņās pret boļševikiem. Daļa iesaistīta kaujās ap Rīgu un
Liepājā tolaik bija tikai apmācību vienības un nedaudz
aizmugures vienības – kopumā ap 1 800 mūsējo. It kā liekas, ka
cipars ir diezgan liels, bet Liepājas kopējais ārējais perimetrs
arī patiesībā ir diezgan liels un šos spēkus jāizvieto apkārt
visai Liepājai,” stāsta J. Raķis.

Tomēr
14. novembrī Bermonta karaspēks, atkāpjoties no Rīgas, devās
uzbrukumā Liepājai, turklāt uzbrukumam pievienojās vēl visi
Kurzemē izvietotie bermontiešu karavīri. “Bija stiprs sals un
Tosmares ezers aizsalis – pa to vācu spēki no Medzes puses nāca
virsū. Mums nebija pieredzējušu karavīru – te apmācīja jaunos
karavīrus, kam nebija frontes rūdījums, ļoti mazs procents no
Liepājā tolaik esošajiem karavīriem bija ar kaut kādu kara
pieredzi. Visas lielākās kaujas notika Karostā un uz zemes
strēmeles starp abiem ezeriem. Pirmais trieciens bija diezgan smags
– ne mums bija sava artilērija, ne smagie ložmetēji. Bet,
latviešu karavīriem parādot savu varonību, varēšanu un
izturību, pie Liepājas bermontieši faktiski saņēma lielu
triecienu un viņu asinskārie plāni ieņemt Liepāju neizdevās. No
Liepājas Bermonta vienības jau atkāpās Priekules virzienā un
caur to prom uz Lietuvu. Tad arī Latvija kļuva no Bermonta spēkiem
brīva un šo kauju nozīme ir patiešām liela. Es ar pilnu
atbildību saku, ka Liepājā 14. novembris ir mūsu Lāčplēša
diena,” atzīst J. Raķis.

Godinot
notikumus pirms 95 gadiem, un latviešu karavīru varonību un
izturību, arī “Karostas mezgls” būs izaicinājums
ikvienam dalībniekam
un iespēja pārbaudīt savu drosmi un izturību. “Ļoti labi,
ka šādas varēšanas, drosmes un fizisko spēju sacensības notiek,
un notiek tieši tajās vietās, kur mūsu vīri sitās 1919. gadā.
Tie, kas 1919. gadā cīnījās arī bija jauni puikas un “Karostas
mezgla” dalībnieki ir praktiski
tajā pašā vecumā. Turklāt tās nebija nedēļām ilgas kaujas –
lielās kaujas pie Liepājas notika praktiski no agra rīta līdz
vēlai pēcpusdienai. Tā bija pus diena, kad karavīri parādīja
savu apņemšanos, drosmi un izturību,” skaidro
J. Raķis un bilst, ka “Karostas mezgls” ir iespēja arī
šodien pierādīt savu apņemšanos un spēku.

“Šī
vide, mūsu Karosta, ir tik piesātināta, ka te no katra stūra dveš
varoņa gars,” uzsver Juris Raķis un aicina ikvienu pārbaudīt
savu drosmi un varēšanu pārbaudījumos izturības
sacensībās. 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz