Liepājniece Eva ir mamma četriem bērniem (12, 9, 6 gadu un 7 mēnešu vecumā), un viņa saka, ka ļoti filtrē, ko mājās gribas paturēt un ko ne. ”Tā kā ģimenē esam seši cilvēki, gribot vai negribot mums, kopā ņemot, ir daudz lietu, bet vietas ir tik, cik nu ir. Pat rotaļlietas pērku ļoti, ļoti reti. Ja pērku, tad tas ir pārdomāti un ilgi plānots. Bet bērniem ir dāsni vecvecāki, kuri labprāt iepriecina ar dāvaniņām,” stāsta Eva, līdz ar to ir jādomā, ko darīt ar mantām, lai tās nekļūtu par apgrūtinājumu un haosa avotu.

”Bērnu rotaļlietas rotēju, t.i., plauktos vienas lietas pēc konkrēta laika nomainu pret citām. Un bērniem ikreiz šķiet, ka tās ir jaunas.” Mantu rotācijai ir daudzi ieguvumi, sākot ar to, ka bērns spēj savā istabā uzturēt kārtību, jo ir mazāk lietu, kā arī nenotrulinās bērna uztvere pret priekšmetiem, kas ir viņa istabā. 

”Mums mantas nestāv kastēs, bet atvērtajos plauktos, kur ir sadalītas atsevišķās mazās kategoriju kastītēs. Piemēram, kastīte mazām mašīnītēm, kastīte leļļu drēbēm,” pastāsta Eva.

Kastīšu sistēma tiešām palīdzot bērniem lietas sakārtot ātri pa vietām, jo katrai ir sava vieta. Tas, ka plauktos ir maz mantu, palīdzot bērniem orientēties un savas lietas pārskatīt. ”Agrāk, kad mantas vienkārši tika samestas kastē, viņi nemaz nezināja, kas ir paslēpies pašā apakšā. Nemaz nerunājot par to, ka nespēlētos ar tām,” novērojusi māmiņa.

Viņa priecājas, ka šā brīža ieviestā sistēma mudina arī bērnus kārtot. ”Protams, reizēm viņiem uznāk slinkums, un bērni ir bērni, taču lielākoties katra lieta atrod savu vietu. Jo, kā jau minēju, mantu nav daudz, bet tās, ar ko reāli spēlējas. Un, ķeroties pie kārtošanas, vienkārši citur to lietu pēc būtības nevar ielikt. Galvenais, lai patiesi lietas būtu sagrupētas bez variācijas iespējām. Neder vienkārši samest kastē ar nosaukumu “cits”. Nē, ir dabas materiāli, leļļu drēbes, leļļu mēbeles, mazās mašīnītes, zīmēšanas lietas, kur iekšā uzreiz viss nepieciešamais – krāsas, otas, paliktnis, ūdens trauks utt.”

Bērnu acu augstumā Eva izkārto kastes, kurās ir lietas, ar kurām pati vēlas, lai bērni spēlējas – attīstošas, izglītojošas, bet augstāk vai tieši zemāk ir viss, kas savukārt tīk viņiem. ”Jo tam tāpat tiks klāt,” smaidot teic māmiņa.

Viņa arī aktuālās grāmatas kārto ar vāciņiem uz bērnu, nevis saliek stalti vienā rindiņā, jo pārliecināta, ka vāciņš jau uzrunā paņemt lasāmvielu rokās un pašķirstīt.

Lielās, kā arī sezonālās lietas Eva organizē kastēs un novieto saimniecības ēkā. ”Tūlīt, kad sāksies aukstāks un īsti badmintonam vairs nepietiks laika, salikšu kastē visas vasaras rotaļlietas un nolikšu nost. Līdzīgi ir arī ar skrituļslidām. Pavasara, vasaras sezonā tās ir brīvi pieejamas priekšnamā, bet tieši nesen saliku kastē un noliku nost.”

Lai viss neizklausītos pārāk idealizēti, Eva ar smaidu teic, ka, protams, nereti atrod mantas, kas ir vienkārši pastumtas pagultē vai izkrīt no skapja, kad tiek atvērtas durvis.

Savukārt māmiņa Ilze, kuras ģimenē aug divgadniece un četrgadnieks, neslēpj, ka mājoklī ir problēmas ar kārtību. ”It kā jau daudzmaz ir katrai lietai sava vieta, bet kaut kā tās ātri sajaucas kokteilī un negrib iet savās vietās,” viņa ar smaidu raksturo un zina tam iemeslu: ”Mantas nerotēju. Viss stāv pieejams. Tāpēc arī tā ir.”

Bet mantu šķirošanas sistēmu ir mēģināts ieviest, vienas lielas mantu kastes, kurā visu samest, neesot. Ir, protams, kastītes, kur ir salikts kaut kas, ko vēl vairāk būtu vēlams sašķirot, bet nav vietas, kur atsevišķi izlikt. Un nav īsti vietas, kur nolikt, lai rotētu. ”Bet jāpiekrīt, ka kastēs ir spēks. Jo ir brīži, kad tajās viss smuki tiek salikts,” priecājas Ilze.

Bērnistabā ir šūnu plaukts. Traktortehnika pie traktortehnikas, mašīnas pie mašīnām, dzīvnieku figūriņas pie figūriņām u.tml. Galda spēles, puzles un uzdevumu lapas gan stāvot viesistabā.

Domājot, kāpēc mājoklī tomēr nav kārtības, Ilze apzinās – pirmā problēma ir tā, ka bērni vēl nav iemācījušies vai, pareizāk teikt, iemācīti nolikt vietā, pirms ņemt nākamo lietu.

”Mazā meita vispār atsakās kārtot, bet dēls jau labprāt iesaistās. Bet tas tikai pašā vakarā, kad viss jāsaliek pa vietām.

Bet reizēm vieglāk ir savākt pašiem vai vispār nav spēka un vēlēšanās savākt,” situāciju, kas pazīstama ne vienā vien ģimenē, ieskicē Ilze.

”Maniem bērniem arī patīk spēlēties ar visu, kas apkārt. Paņems spilvenus, dāvanu maisiņu, virtuves karoti, iepakojuma kasti. Uzvilks groziņu galvā un kļūs par ugunsdzēsēju. Tā ka nekārtību veido no visa, kas apkārt. Un mums nav noteikumu, kur drīkst vai nedrīkst spēlēties. Izņemot ar krāsām, plastilīniem u.tml.”

Padomi

Idejas rotaļlietu glabāšanai

Laba mantu glabāšanas vieta ir pagulte, kur iekārtotas šim nolūkam speciāli paredzētas kastes, ko ērti izvilkt un iestumt atpakaļ.

Ja telpā nav daudz vietas, parocīgas ir glabāšanas kastes, uz kurām var arī sēdēt, vai īpašās figūrās veidotas kastes, piemēram, kā automobilis vai dzīvnieks, ar ko var arī atsevišķi spēlēties.

Ekonomēt vietu palīdz dažādu veidu plaukti gar sienu, uz kuriem var novietot mazākās rotaļlietas, kā arī piekarināmi tekstila vai plastmasas kabatplaukti, kas palīdz sīkumus sagrupēt.

Lielāku mantu glabāšanai parocīgas ir dažādu formu tekstila kārbas ar vai bez vākiem, pīti grozi un kastes, plastmasas konteineri, kā arī speciāli konkrētai telpai veidota plauktu sistēma.

Glabāšanai jābūt ērtai – tā, lai bērns pats varētu mantas paņemt un atlikt atpakaļ bez liekām pūlēm un vecāku palīdzības.

Lai ierobežotu lietu daudzumu, kopā ar bērnu periodiski jāveic revīzija. Kopā ar bērnu izlemiet, kuras lietas paliks, kuras tiks izmestas, kuras aiznestas uz pagrabu vai atdotas labdarībā.

Mantu ķērāji jeb pagaidu grozi. Reizēs, kad nav laika akurāti atlikt paņemto lietu savā vietā, to var iemest īpašajā groziņā, ko reizi dienā, piemēram, vakarā, iztukšo un tajā esošās lietas vietu tomēr atrod.

Avoti: la.lv, maminuklubs.lv, santa.lv

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.