Labā ziņa ir tā, ka nauda Latvijai būs par 27 procentiem vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Mums ir trešais lielākais pieaugums ES, vēl lielāks ir tikai Maltai un Horvātijai. Ņemot vērā, ka ir bijis breksits, ir valstis, kurām atbalsts samazinās. Mums pieaugums ir lielāks nekā Lietuvai un Igaunijai. Būs 3,4 miljardi eiro, no tiem 2,4 miljardi paredzēti tiešmaksājumiem, tas ir vislielākais pieaugums – par 44 procentiem.

Agrāk atbalsta īpatsvars Latvijai bija 75 procenti no ES vidējā, bet šobrīd smagās sarunās panākti 82 procenti. Šajā un nākamajā gadā tie ir 100 eiro par hektāru, pēc tam kopā ar saistītiem atbalstiem un dažādām ekoshēmām varētu pieaugt līdz 200 eiro plānošanas perioda beigās. Protams, nevaram teikt, ka būtu līdz galam apmierināti. Taču tas vismaz ir solis uz priekšu.

Runājot par Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Eiropā, jāatzīmē, ka absolūtais eksports pieaudzis desmit reizes. Ir produkti, ar kuriem esam eksportspējīgi.

Trešo daļu Latvijas piena izvedam uz kaimiņvalstīm, esam pirmajā piecpadsmitniekā pasaulē graudu eksportā. Jāmin arī siera eksports uz Eiropas valstīm un ne tikai.

Protams, jādomā, kā attīstīt arī dārzkopību, bioloģisko ražošanu, lai vietējos iedzīvotājus labāk apgādātu ar Latvijas produktiem. To varam panākt, tikai iegūstot tirgus varu. Paredzam speciālu atbalstu lauksaimnieku kooperācijai gan pirmajā līmenī, gan arī kooperatīviem apvienojoties. Speciāli iezīmēta nauda vietējām rīcības grupām, kas vērstas uz zaļo iepirkumu, iesaistot savas pašvaldības, reģiona vietējos ražotājus.

Jaunā kopējā lauksaimniecības politika vērsta uz to, lai mazais un vidējais zemnieks saņemtu vidēji uz hektāru vairāk nekā lielais.

Esam izrēķinājuši un piedāvāsim apspriešanai piecus atbalsta variantus. Būs gan pārdalošais maksājums – pirmie 30 vai 100 ha zemes tiks atbalstīti ar piemaksu. Noteikti būs mazo lauksaimnieku shēma, esam arī iezīmējuši speciālas investīciju naudas mazajiem un vidējiem zemniekiem.

Uzskatu, ka pieaudzēt bioloģisko saimniecību īpatsvaru no 14 līdz 20 procentiem ir izdarāms, jo daudzas lietas jau notikušas – uzlabojusies pārstrāde, piemēram, šovasar “Dobeles dzirnavnieks” atklāja jauno bioloģiskās pārstrādes līniju. Arī novirzīsim līdzekļus bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam. Svarīga ir arī patērētāju uzvedība. Ne tikai Latvijas iekšējā politika, bet arī ES stratēģija nosaka palielināt bioloģiskās pārtikas īpatsvaru.

Ļoti pozitīvi skatos uz nākotni, taču arī bioloģiskajai lauksaimniecībai jāpaplašina tirgus, jāveic kooperācija, lai ražotāji kopumā varētu nākt ar lielāku produkcijas apjomu un lielāku tirgus piedāvājumu, kas arī rezultētos lielākos ienākumos.

Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs