Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kaspars Mājenieks: Daudziem jauniem treneriem priekšā aizliek kāju

Kaspars Mājenieks: Daudziem jauniem treneriem priekšā aizliek kāju
23.01.2012 07:03

Ligita Kupčus

Kopš janvāra sākuma “Liepājas lauvas 2” galvenais treneris Kaspars Mājenieks savu trenera karjeru turpina Kazahstānā, pilsētā Aktau, kur saņēma piedāvājumu kļūt par galveno treneri “Caspiy” kluba jauniešu sistēmā. Atklātā intervijā portālam liepajniekiem.lv viņš pastāsta par basketbola virtuves aizkulisēm. Jā, tas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc daudzsološais treneris no Latvijas aizbraucis.

Par draugu būšanām

Jāatzīst, ka liels bija pārsteigums, uzzinot, ka Kaspars pēc Jaunā gada ir nolēmis savu trenera karjeru turpināt Kazahstānā. Tikāmies, kad pavisam nesen viņš bija pārcēlies uz Liepāju, un toreiz viņš vaļsirdīgi atzinās, ka Liepājā ļoti patīkot un šī būtu pilsēta, kur vēlētos pavadīt turpmākos pāris gadus. Liepājā no Gulbenes viņš ieradās 2010.gada vasarā, uz Kazahstānu pārcēlās – šā gada 2.janvārī.

“Jā, joprojām uzskatu, ka labākā vieta Latvijā, kur es vēlētos strādāt un attīstīties kā treneris, ir Liepāja,” savas domas joprojām nav mainījis Kaspars. Viņš atzīst, ka pieņemt lēmumu pārcelties neesot bijis viegli. Šī pusotra gada laikā, kas pavadīts Liepājā, ļoti daudz ieguvis kā treneris, strādājot plecu pie pleca ar Agri Galvanovski, Artūru Štālbergu un Māri Bružiku. “Ceru, ka dzīvē vēl būs iespējas pastrādāt un pamācīties no šiem cilvēkiem,” paslavē Kaspars. Ļoti labs kontakts un sadarbība sporta skolā bijis ar treneri Līgu Alilujevu, daudz palīdzējis sporta skolas un kluba direktors Artūrs Košeļevs.

Jā, esot nedaudz žēl, ka nevarot būt blakus “Lauvu” treneru kolektīvam katru dienu, bet katram ejams savs ceļš. Izaugsmi viņš saskata tieši Kazahstānā, jo Latvijas basketbola saimniecībā bez labiem sakariem esot grūti izsisties. “Uzdošu retorisku jautājumu – cik Jūs varat nosaukt Latvijas trenerus, kas paši nav bijuši augstas klases spēlētāji, bet ir izsitušies kā treneri? Man nāk prātā tikai viens – Ainārs Zvirgzdiņš. Teikšu godīgi, daudziem jauniem perspektīviem treneriem vienkārši priekšā ir aizlikta kāja un viņu vietā ik pa laikam pie kādas no jauniešu izlasēm pēc nesaprotamiem kritērijiem Latvijas Basketbola savienība vadība mēģina vai ir ielikusi kādu bijušo izlases spēlētāju, kas tikko vai kādu laiku atpakaļ ir beidzis spēlētāja karjeru. Saprotiet mani pareizi – man nav pretenziju pret šiem cilvēkiem, varbūt tiešām viņi nākotnē būs arī labi treneri, bet tas no sākuma ir jāpierāda ar darbiem, nevis ar draugu būšanas palīdzību,” atklāti saka treneris. Kā piemērs tiek minēta šī gada U14 puišu izlases galvenā trenera izvēle. Apstiprinājis esot viens LBS cilvēks personiski, nevis pēc treneru komisijas ieteikuma, lai gan plašsaziņas līdzekļos pasniegts, ka šo kandidātu esot ieteikusi tieši treneru komisija.

“Izvēlējos sākt strādāt citā valstī un sisties laukā caur šejieni. Domāju, ja kārtīgi strādāšu, ar laiku man būs iespējas tikt pie lielās komandas un tad, kas zina, tepat ir ne tikai Eiropa, bet arī Āzijas tirgus,” savus plānus ieskicē Kaspars.

Aizbrauca, lai “nesadegtu”

“Piedāvājums bija diezgan negaidīts, tas notika novembra beigās, to man piedāvāja Raivis Ušackis – licenzēts FIBA basketbola aģents,” pastāsta Kaspars. “Piekritu, jo jutu, ka man kā cilvēkam un kā trenerim tas būs labākais veids kā turpināt attīstīties un augt, lai “nesadegtu”.” Liepājā katru dienu strādāts no rīta līdz vakaram, aizvadot individuālos treniņus, Lauvas treniņus un trenējot sporta skolas grupas, tā ka zāle vairs nebija Kaspara otrās mājas, bet gan pirmās. Šeit pavadīts vairāk laika, kā visur citur kopā.

“Man mans darbs nenormāli patīk, ir ļoti forši, ka var pelnīt naudu ar savu hobiju un sirdslietu, bet diemžēl jutu, ka sāku iztukšoties un nespēju vispār laika veltīt ne sev, ne savai draudzenei Agnesei un viņas diviem bērniem…,” piefiksējis treneris, jo bieži vien, pārnākot mājās, neko, izņemot gultu, nav gribējies redzēt. Viņš atzīst, ka pie šāda režīma pats vien ir vainīgs, jo neprot apstāties un piebremzēt: “Ja kaut ko esmu uzņēmies, gribas to darīt, lai vai kas!”

Norāda uz nepilnībām

Kazahstānā basketbols, kā izteicās latvietis, ir tikai “zīdaiņa vecumā”, tikai tagad sākot pa īstam attīstīties. Komanda, ar ko viņš strādā, ir trenējušies tikai trīs gadus. Tie ir 1996./1997.gadā dzimuši jaunieši. Līgums par viņu trenēšanu noslēgts līdz 2014.gadam. Treniņi galvenokārt notiekot krievu valodā, taču paredzēti arī angļu mēlē. Lai puiši kārtīgāk samācītos, kā arī pašam tas reizē būšot treniņš.

Tā kā jāstrādā ir no pusotras līdz divām stundām dienā, Kaspars izspiedis, lai trīs reizes nedēļā no rītiem individuālajiem treniņiem viņam iedod zāli. Viņš mitinās apmaksātā dzīvoklī, tiek segti arī medicīniskie izdevumi. Runājot par algu, Kaspars neslēpj, ka tā esot lielāka, nekā saņemot par visām grupām un komandām kopā Liepājā. “Citi tagad padomās, ka aizbraucu patrenēt, lai saņemtu par to normālu piķi, bet tas nav tas pats, kas strādāt Latvijā kādā no sporta skolām, šeit domāju tieši valsts un pašvaldības finansētās iestādes,” norāda Kaspars.

“Latvijā sporta skolu treneriem līgumi ir līdzīgi kā pedagogiem, un ir treneri, kas to izmanto. Vienkārši atnāk uz treniņiem un gandrīz vai iemet bumbu laukumā, lai bērni paši uzkapā basi, un bieži vien sanāk tā, ka treneris darbā ir, kaut kāds tur treniņš arī notiek. Bērni, līdz noteiktam vecumam, kamēr neizprot un neredz atšķirības ar citu darbiem, ir priecīgi, darba uzskaites žurnāli aizpildīti. Bet, pienākot pārejas periodam, kad čalim jāsāk kaut ko jau rādīt, atklājas, ka nav ielikti normāli pamati,” ne visai glaimojoši par situāciju Latvijā izsakās Kaspars, salīdzinot, ka “nevar uzbūvēt māju, ja nav normālu pamatu”.

Viņaprāt, pedagogu-treneru līgumā nav pareizi atrunāts, kā tiek vērtēta darba kvalitāte. “Un beigās sanāk, ka sporta skolu direktori ir pat ķīlnieki, jo reāli šādus trenerus nevar atlaist un paņemt vietā labākus, jo savādāk būs darīšana ar arodbiedrību utt.” Kaspars gan piebilst, ka tas nav attiecināms uz visiem treneriem, bet gan vienu specifisku daļu.

Savest sevi fiziski kārtībā

“Man šeit ir interesanti,” par dzīvi Kazahstānā saka treneris, smaidot piebilstot, ka “tā kā šeit ir problēmas ar kvalitatīvu zāli (ir viena normāla, bet tur jauniešu komanda pagaidām netiek iekšā), trenējamies ļoti vecā, bet galvenais, ka grozi ir un nav zem klajām debesīm”. Kluba vadība nodrošinot ļoti kvalitatīvas nometnes, pirmā aizvadīta Turcijā, Stambulā. Dzīvojuši četru zvaigžņu viesnīcā, treniņi – divas reizes dienā, plus notikušas pārbaudes spēles ar “Efes Pilsen” un “Galatasaray” klubu jauniešu komandām. “Piedalāmies arī EYBL čempionātā, kurā startē arī Liepāja,” pastāsta treneris. Marta beigās plānota divu nedēļu nometne, kas visdrīzāk būs Latvijā.

“Šeit uz vietas man trīs reizes nedēļā būs rīta treniņi no pulksten 7 līdz 8, bet sešas reizes nedēļā vakara treniņi no pulksten 17 līdz 19, viena brīvdiena. Viss pārējais laiks ir brīvs, kuru varu izmantot pēc saviem uzskatiem, varēšu gan pastudēt, gan beidzot arī pats sevi fiziski savest kārtībā. Kad lielā komanda būs uz vietas, apmeklēšu viņu treniņus, jo noteikti būs lietas, kuras varēšu pamācīties arī tur,” pārliecināts Kaspars.

Pagaidām draudzene Agnese kopā ar viņu nav pārcēlusies uz eksotisko valsti, sarunājuši, ka pirmo pusgadu viņš iedzīvosies, pierādīs sevi un, tad jau skatīsies kā būs. “Vēlamies arī redzēt, cik stipras jūtas mūs saista,” atklāti saka basketbolists. Brīvos mēnešus – jūniju un jūliju – viņš iecerējis pavadīt Liepājā ar Agnesi un abiem viņas bērniem – Elzu un Ernestu.

Strādāt tāpēc, ka patīk

Vaicāts, vai turpina sekot līdzi lauvu komandu veiksmēm un neveiksmēm, Kaspars atbild apstiprinoši. “Ļoti jutu līdzi un priecājos par “Lauvu” uzvaru pār “Valmieras” komandu, bet tikpat ļoti priecājos gan par “Lauvām 2″, gan arī jauniešu komandām,” saka basketbolists. Ja būs iespēja, viņš noteikti braukšot uz fināliem atbalstīt, iespējams, pat palīdzēs trenerei Līgai vadīt meiteņu komandām spēles.

Uz jautājumu, vai, pārceļoties uz Kazahstānu, esi ieguvējs, papildini savas prasmes, audz profesionāli, Kaspars atbild, ka tieši tāds, turp braucot, bijis arī mērķis. Lai gan daudzi varot padomāt – kas tad tur ir! Līmenis – zemāks, nevajagot iespringt, var strādāt ar pus spēku vai pat degradēties. “Spēlētājam tas var traucēt attīstīties (arī ne vienmēr), bet ne trenerim, jo man ir jādomā un jādara viss, lai to līmeni paceltu,” uzskata basketbolists, līdz ar to attīstoties arī pašam. “Man ir laiks studēt gan grāmatas, gan video materiālus. Vērot eirolīgas spēles, redzēt, kā spēlē Eiropas labākie klubi, treneri, spēlētāji.”

Savā dzīvē Kaspars vēlas sevi un ģimeni nodrošināt tā, lai ar laiku varētu strādāt nevis naudas pēc, bet gan tikai tāpēc, ka tas patīk. “Varbūt pienāks laiks, kad tiešām varēšu atgriezties Liepājā vai Latvijā un strādāt ar vienu pašu grupu sava prieka pēc, tā, lai sevi visu varu atdod šai vienai grupai un neuztraukties par finansiālo pusi.” Bet pāris tuvākos gadus viņš sevi saista ar Kazahstānu. “Tālāk jau rādīs laiks, neizslēdzu nevienu iespēju un, lai arī Liepājā pavadīju tik pusotru gadu, manā sirdī tai ir īpaša vieta un, ja būtu jāizvēlas, tad no Latvijas pilsētām Liepājai noteikti dotu priekšroku, pat neņemot vērā, ka esmu tīrs rīdzinieks” – tā Kaspars.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz