Vadītāja Ilona Freimane pastāsta, ka svinības noritējušas godam un, neskaitot pāris viesus, kuri nevarēja ierasties saslimšanas dēļ, visi uzaicinātie draugi kopas svētkus nosvinēja sirsnīgi.

“Zīles” dalībnieki vienmēr esot aktīvi un rosīgi, tāpēc arī šī reize nebija atšķirīga, jo visi apmeklētāji tika izklaidēti ne tikai ar dziesmām, bet arī ar dejām un rotaļām.

Viņa atklāj, ka pēdējos gados dalībnieki ir nomainījušies un vairs nav palicis neviena, kurš uz folkloras kopu nāktu jau visus 35 gadus.

Šobrīd kopā darbojas 15 dažāda vecuma dalībnieki, jaunākajam ir vien pusotrs gadiņš.

“Bērniņš mums pārstāv veselu dinastiju!

Piedalās gan vecmāmiņa Rita Babre, gan mamma Ieva Babre ar visiem saviem bērniem,” pastāsta I. Freimane.

“Man ir tāds prieks, ka mani mazbērniņi arī nāk un piedalās kopā ar mani. Silda sirdi, ka mums ir šī kopīgā ģimenes interese,” komentē R. Babre.

Sieviete jokojot pastāsta, ka tagad, esot pensijā, dalība kopā ir īpaša iziešana no mājas. “Es “Zīlē” darbojos kopš 2011. gada, bet vedekla ar mazbērniem gan piedalās tikai ik pa laikam. Mazie, kas nāk līdzi uz nodarbībām, visu laiku mainās.

Tie, kas nāca kādreiz, nu jau ir izauguši, bet tagad darbojas nākamie.

Man ir seši mazbērni, un kādu laiku šeit padziedājuši ir visi, trīs jaunākie nāk vēl joprojām.”

Pensionāre atceras, ka reiz viens no vecākajiem mazbērniem, kad bijis maziņš, jautājis, kur viņa dosies. Sieviete atbildējusi, ka ies pie vecām tantēm padziedāt, uz ko bērns sparīgi iebļāvies, ka arī vēlas doties pie vecām tantēm. Tā aizsākusies I. Freimanes sauktā Babru dinastija.

“Zīles” vadītāja atzīst, ka dalība Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos viņiem nemaz nav tik būtiska, jo folkloristiem svarīgākais ir starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”.

Viņa šo pasākumu dēvē par augstāko pilotāžu un atzīmē, ka līdz šim ir sanācis piedalīties katru reizi. Festivāls, kura organizēšana katru gadu tiek iedalīta vienai no Baltijas valstīm, Latvijā kārtējo reizi norisināsies 2025. gadā.

Un tomēr iespēju kārtīgi izdziedāties un izkustēties viņiem bija gana.

“Mūsu svarīgākie pasākumi ir gadskārtas un mūsu nu jau tradicionālie pasākumi.

Mēs katru gadu braucam ciemos pie konkrētām kopām un citas savukārt uzņemam pie mums. Organizējam “Ziņģu vakaru”, uz kuru aicinām folkloras kopas no citiem pagastiem un novadiem. Paši braucam pie folkloras kopas “Zirņi” uz Zirņu talku un uz Bunkas pagastu pie “Traistēniem” Baltu vienības dienā. Protams, ja mūs kaut kur vēl uzaicina, ar lielāko prieku dodamies arī tur!”

Folkloras kopa no, piemēram, koriem atšķiras ar to, ka tajā nevis tikai dzied un ik pa reizei uzdanco, bet gan dara arī citas radošas nodarbes.

“Mēs mēdzam vienkārši satikties un parunāt. Stāstām dažādu stāstus, ejam rotaļās, ir arī visādas rokdarbu aktivitātes.

Mēs apgūstam savu senču tradīcijas un ieviešam tās mūsdienu dzīves ikdienā.”

I. Freimane uzsver, ka katram dalībniekam ir sava vietiņa, jo talanti, intereses un prasmes visiem atšķiras.

Viņa paskaidro, ka viens ir lielāks stāstītājs, viens lielāks dancotājs, cits atkal zina, kā kaut kādas sadzīviskas lietas ir darījuši agrāk un kā to dara tagad, vēl kāds rāda, kā zeķei pieadīt papēdīti.

Dažkārt kāds varot izpausties arī ar savām kulinārijas prasmēm un kopīgi ar pārējiem dalībniekiem izvārīt kādu zupu vai pat izcept sklandraušus.

Viena no dalībniecēm Māra Tīmane par jubilejas pasākumu piebilst, ka viņa to šogad izbaudījusi nedaudz vairāk kā citus gadus.

“Šogad maz sanāca piedalīties aktivitātēs, jo pašas kalendārs ļoti ātri aizpildījās. Pasākums, manuprāt, bija tiešām ļoti sirsnīgs. Vienmēr ir tik patīkami draugu lokā kaut ko pasvinēt,” dalās M. Tīmane.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.