Intervija ar atpūtas kompleksa “Vērbeļnieki” saimnieku Klāvu Vikmani.

– Vai “Vērbeļnieki” jau uzņem apmeklētājus?

– Vārti mums nekad nav bijuši ciet. Esam pieejami visu gadu, bet, protams, ziemā ir diezgan klusi. Gatavojamies jaunajai sezonai, bet tās parastajā izpratnē tai vēl neesam atvērti.

Sezona sākas tad, kad ir atvērta kafejnīca; tad arī cilvēki zina, ka var braukt un viss ir sakārtots. Aprīļa beigās, maija sākumā tā tik arī būs.

– Nesenajās siltajās brīvdienās ieradās atpūtnieki?

– Bija, bet tāpēc nevar uzskatīt, ka sākusies sezona. Protams, ka silti laikapstākļi ietekmē, cilvēki uzreiz zvana un brauc. Jautā – kā tas var būt, ka neesat vaļā?! Bet nākamajā dienā uznāk sniegs, un tad nevienam mūs vairs nevajag.

Tāpēc netrakojam,

ir jāsagaida klimatisko apstākļu ziņā diezgan stabilas dienas, lai nav tā, ka uzsākam darbu un pēc tam nesaprotam, ko darīt.

Tagad daba eksperimentē – te iedod siltumu, te atnes sniegu. Bet no maija sākuma noteikti būsim vaļā, vienalga, kaut vai snigs.

– Ja cilvēki aizbrauc tagad, viņi tiek “Vērbeļnieku” teritorijā?

– Jā, un tā jau arī notiek visu cauru gadu. Nevienu prom neraidām. Cilvēki atbrauc, noliek automašīnu, pastaigā gar jūru, pēc tam aizbrauc. Mūsu mērķis nav iekasēt naudu par autostāvvietu.

Galvenā darbošanās ir vasarā, tad arī ir darbinieki, kas visu pieskata.

– Vai jau esat mobilizējušies jaunajam darba cēlienam?

– Nekad taču nebūs viss gatavs! Grūtākais sezonas darbiniekiem ir visu atkal atsākt un iestrādāties.

Domāju, nesamelošos, teikdams, ka tā ir jebkuram uzņēmējam, kurš pārtrauc darbību uz kādu pusgadu, bet pēc tam to atsāk.

Nezini, no kura gala ķerties klāt.

Kaut kur ir jāpiekrāso, citur jāpieremontē… Tas tāds nemitīgs process, nav izdarāms vienā dienā – atslēdzam un aizslēdzam.

– Vai darbinieku pietiek?

– Mums katru gadu ir tā, ka pamatkodols atgriežas – cits agrāk, cits tad, kad atver kafejnīcu –, un tad pamazām komplektējam kolektīvu klāt.

Kopā ir ap 30–40 cilvēkiem, bet katru dienu skaits nav vienāds, jo mūsu darbu izteikti ietekmē laikapstākļi.

Nedēļas nogalēs, ja labs laiks, apmeklētāju vairāk, bet, kad uznāk lietains, tad mazāk.

– Ko atbraucēji vēlas visvairāk?

– Mēs izjūtam, ka viņiem svarīgs jūras tuvums, otrs – lai būtu, kur paēst, kā arī – ko darīt. Jābūt kādām aktivitātēm, bērniem noteikti – rotaļlaukumam. Iespēja paēst ir tas magnēts, kas atved pie mums.

– “Vērbeļnieku” piedāvājums ir daudzveidīgs, bet varbūt šogad esat iecerējuši vēl kādu jaunumu?

– Īsti ne. Varētu būt vienīgi papildinājums ēdienkartē, bet to vēl negribu atklāt.

– Kādu paredzat šo gadu savā uzņēmējdarbībā?

– Apstiprinās prognozes, ka viss būs labi, ja būs labi laikapstākļi.

Neesam jutuši ne ekonomisko krīzi, ne kovida krīzi, jo cilvēki atpūtai naudu nežēlo.

Taču sliktā laikā diemžēl apmeklējums ir mazāks un mūsu situācija pasliktinās.

– “Vērbeļniekos” iegriežas dažādu tautību cilvēki. Vai kaimiņi lietuvieši ir liels procents no apmeklētāju skaita?

– Varētu teikt, ka lietuvieši šobrīd ir klienti numur viens; nakšņotāji – pavisam noteikti. Taču kafejnīcas apmeklējuma ziņā liels ir vietējo iedzīvotāju, liepājnieku, īpatsvars.

Ļoti patīkami, ka pie mums arī speciāli brauc cilvēki no attālām Dienvidkurzemes vietām, tāpat no tālienes – ar mērķi paēst. Reiz atbrauca no Latgales šeit svinēt jubileju.

Mums jau gan vienkārša lauku virtuve, mājas ēdiens, neko īpaši negatavojam, taču cilvēkiem tas patīk. Pie viena viņi pavada laiku pie dabas, svaigā gaisā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.