Jūras krasta erozija un ziedošas puķes janvārī – abas šīs parādības ir saistītas ar vieniem un tiem pašiem klimatiskajiem procesiem, kas patlaban notiek Latvijas dabā. Laikapstākļi ir dažādi, bet klimata pārmaiņas kopumā ir globālas un neapturamas, saka meteorologi.

Kopš pērnā gada beigām Ziemeļu forti Liepājā ir mainījušies. Neseni zemes noslīdējumi rāda vietas, kur bijis krasts un tagad tā vairs nav. Lai arī caralaika nocietinājumus jūra grauž visu laiku, tagad ainava piedzīvojusi krasākas izmaiņas, salīdzinot ar to, kā tur izskatījās vēl pirms dažiem gadiem. Uz takas, pa kuru ļaudis mēdz pastaigāties, vērojot jūru un vēsturi, tagad pamazām plešas diezgan prāva un dziļa plaisa – tur labi redzams, kā smaguma ietekmē uz jūras pusi ieliecas virszemē un apakšzemē savienotās mūra un akmens cietokšņa būves daļa. Kādā no nākamajām reizēm vēji un viļņi to varētu arī noraut lejā. No tā secināms, ka šādas plaisas varētu veidoties arī citās vietās, un iecienītā apskates vieta sāk kļūt bīstama.

Janvāris, ziema. Dārzā zied vasarai un rudenim atbilstošās rozes, viengadīgās puķes – lauvmutītes un kliņgerītes, pavasarim atbilstošās prīmulas un ziemai piederīgās sniegarozes jeb ziemziedes. Vienlaikus visus gadalaikus dārzos satikt gan līdz šim nav gadījies.

“Tas nekas – vēl jau ziema nav sākusies!” – komentē Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande, “jūsu pusē aukstums vēl nav bijis. Tas jau jauki, lai gan jocīgi. Par puķēm jāpriecājas! Bet to, ka sals vēl nav bijis, mēs nekā nevaram ietekmēt. Vasaras puķes vienkārši turpinājušas savu veģetāciju. Savukārt koki un krūmi gan ir jau iegājuši gulēšanas periodā – viņi sāka tam gatavoties jau augustā, un ilgais rudenīgais periods tiem nekaitē. Turpretī laukaugu likteni izšķirs tas, kāds būs ziemas turpinājums. Ja iestāsies normāla ziema, biss būs kārtībā. Taču visvairāk augiem nepatīk mainīgi laika apstākļi – te auksts, te silts.”

Valsts vides,ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pērn veiktajā pētījumā par klimata pārmaiņām Latvijā no 1961. līdz 2010. gadam secināts, ka vispārējās gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē ir mainījies augšanas sezonas ilgums – valstī par divām dienām gadā, bet Ventspilī pat par 10 dienām gadā. Dienvidrietumu rajonos tas ir pieaudzis līdz 208 dienām gadā. Savukārt 21. gadsimtā, laikā līdz 2100. gadam, klimata pārmaiņu dēļ augšanas sezonas ilgums Kurzemes piekrastē pieaugs vēl pat par 30 – 67 dienām gadā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5. janvāra numurā.

#kvards-20180105-03#