Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prognozē, ka nākamgad pieaugs pašvaldībām kompensējamais finansējums par atskurbināšanās pakalpojumu nodrošināšanu, liecina ministrijas informatīvais ziņojums “Par atskurbināšanās pakalpojumiem pašvaldībās”.

Šogad šim mērķim piešķirts 198 814 eiro finansējums kopā 23 pašvaldībām. Savukārt nākamgad šim mērķim tiek plānoti 253 763 eiro.

Lielākais finansējums šogad paredzēts Daugavpils pilsētas domei un Liepājas pilsētas domei – abām teju 40 000 eiro. Teju 35 000 eiro paredzēti Jelgavas pilsētas domei un 23 255 eiro Rīgas pilsētas domei. 10 080 eiro kompensēs Balvu novada domei, teju 10 000 eiro – Jūrmalas pilsētas domei, 7665 eiro – Ventspils pilsētas domei, 7000 eiro – Ludzas pilsētas domei, 6390 eiro – Daugavpils novada domei un 5640 eiro – Tukuma novada domei.

Tāpat atskurbšanas pakalpojumus kompensēs Rēzeknes pilsētas domei, kā arī Preiļu, Dobeles, Talsu, Krāslavas, Ikšķiles, Ķekavas, Olaines, Ozolnieku, Rēzeknes, Salaspils, Stopiņu un Tērvetes novada domēm.

Savukārt nākamgad 23 minētajām pašvaldībām, kā arī Jēkabpils pilsētas domei un Ogres novada domei kopumā plānots kompensēt 253 763 eiro.

Lielākā summa jeb 41 035 eiro nākamgad plānota Liepājas pilsētas domei. Savukārt 34 883 eiro paredzēti Rīgas pilsētas domei, bet Rēzeknes pilsētas domei aprēķināta astoņas reizes lielāka summa nekā šogad – 27 375 eiro.

Ogres novada domei, kurai šogad netika atbalstīts kompensējamais finansējums, nākamgad paredzēti 10 050 eiro, bet Jēkabpils pilsētas domei – 6390 eiro.

VARAM skaidro, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldībai problēma ir aktuāla, jo jau vairāk nekā desmit gadus nav rasts risinājums iereibušo iedzīvotāju izmitināšanai un aprūpei, un arī blakusesošās pašvaldības nesniedz šādu pakalpojumu. Līdz ar to atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai tiek noslogota slimnīca, kā rezultātā ir plānots izveidot atsevišķas atskurbšanas telpas. VARAM aprēķinam pieņēmusi, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldībai izdevumi par atskurbšanas pakalpojumiem 2017.gadā vidēji būs līdzīgi kā Daugavpils novada pašvaldībai.

Savukārt Ogres novada pašvaldība vēl turpinot meklēt sev piemērotāko un finansiāli izdevīgāko risinājumu gan sadarbībā ar Latvijas Sarkano krustu, gan sadarbībā ar Valsts policiju. Turklāt Ogres novada slimnīca jau iepriekš esot informējusi, ka neuzņems personas alkohola reibumā. Pašvaldība norāda, ka neatrisinot jautājumu ar atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanu diennakts režīmā, iespējams, varētu rasties nopietnas sociāla un krimināla rakstura problēmas, jo apmēram 700 personas gadā stiprā alkohola reibumā nebūs kur ievietot atskurbināšanas pakalpojuma saņemšanai.

Rēzeknes pilsētas pašvaldība šogad esot paredzējusi atklāt jaunu nakts patversmi – atskurbtuvi, kurā atskurbtuves pakalpojumu diennaktī varēs saņemt septiņas līdz deviņas personas. Atskurbtuvi, visticamāk, izmantos arī blakus esošās pašvaldības, līdz ar to ir paredzams, ka atskurbināšanai ievietoto personu skaits 2017.gadā būs lielāks nekā šobrīd.