Gaitenī pie Grobiņas ģimnāzijas sporta zāles melnbalta ņirboņa un skaļa ņurdoņa. Liepājas apriņķa skolu kori un vokālie ansambļi gatavojas komponista Ulda Marhilēviča jubilejas koncertam “Mēs varam līdzās būt”. Skolēnu drūzmai cauri veikli izspraucas arī pats gaviļnieks, kurš pagodinājis koristus ar savu klātbūtni.

Piektdien pirms koncerta skolēniem jau noticis ģenerālmēģinājums. “Nebija tik viegli, kā sākumā likās. Ilgi jāstāv, ātri nogurst – koncerts iet apmēram divas, trīs stundas,” lēš Vērgales pamatskolas koriste Laura Kurme. Matīss Jaunzemis no Gaviezes pamatskolas izklausās mazliet vīlies par to, ka skolā dziesmām likts mācīties visus vārdus, bet kopkoncertā, izrādās, vajadzēs izpildīt tikai piedziedājumus. Jau pēc brīža viņš mazliet izaicinoši pasmaida, ka par to priecājas – būs mazāk jādzied. Mācoties mūzikas skolā, un tāpēc skolotāja ielikusi arī korī. 

Pavisam vajadzējis apgūt 11 kompozīcijas, stāsta Matīss. Dažas sākuši mācīties jau iepriekšējā mācību gadā, taču vairums apgūts kopš rudens. Vērgales meitenes gan teic, ka gandrīz visas jau zinājušas tāpat. Visvairāk patīkot “Uz apsolīto zemi”, “Iedomājies” un “Vai tu mani dzirdi”. Pirms koncerta nekāda satraukuma neesot. “Un korī ir drošāk, nekā solo,” piebilst 9. klases skolniece Solveiga Pāvila.

“Kad uzzināju, kas būs jādzied, man likās – es taču nemāku! Bet tagad, kad atbraucu – normāli,” izjūtās dalās Kapsēdes pamatskolas kora pārstāvis Kristaps Briedis. Viņš korī sācis dziedāt tikai šomēnes. “Draugs sāka iet un aicināja līdzi. Mani uzņēma uzreiz – mēs esam mazs korītis,” stāsta puisis. 

Liepājas apriņķa skolu koru un vokālo ansambļu koncerts “Mēs varam līdzās būt” ir Grobiņas mūzikas skolotājas, diriģentes Anitas Eleres ideja. “Koriem starp Dziesmu svētkiem ir tukšie gadi. Tad viņi paliek tādā kā novārtā, nav īsti, ko darīt, kur pulcēties.” Tā tas ir kopš reģionālās reformas, kad tika izveidoti novadi un likvidēts Liepājas rajons.

Koncerta noslēgumā komponists atzina, ka sākotnēji bija sapratis – uzaicināts uz tādu mazu koncertiņu, ne uz tik grandiozu sadziedāšanos. Viņš novērtēja, ka skolotāja atradusi arī senākas un mazāk dzirdētas dziesmas. Taču pats lielākais prieks nevis par to, ka kori izpilda tieši viņa darbus, bet par to, ka bērni vispār dzied.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5. decembra numurā.

#kvards-20171205-06#