Vēsturiskā Bāriņu ielas 31. nama fasādes tonis turpmāk būs kaulu melnais. Miltu darvas krāsa vakar tika vārīta turpat ēkas pagalmā tradicionālo krāsu izgatavotāja un restauratora Edgara Raituma vadībā.

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu vakar Bāriņu ielas 31. nama pagalmā notika pasākums “Tradicionālā krāsu diena Liepājā”. Tās laikā E. Raitums Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņus, pedagogus, Bāriņu ielas kaimiņus un citus interesentus apmācīja ne tikai krāsas gatavošanā, bet arī rādīja, kā piegriezt un ķitēt logus un krāsot ar šabloniem.

Miltu krāsa kā tēstu koka baļķu fasādes apdares materiāls lietota no 17. līdz 19 gadsimta sākumam.

“Ūdenī šķīdināts dzelzs vitriols, milti, kaulu melnais pigments, lineļļa, priežu sveķi,” – krāsas sastāvdaļas uzskaita E. Raitums, kurš tradicionālās krāsas gan iekšdarbiem, gan āra darbiem izgatavo jau 20 gadus.

“Kurzemes Vārdam” viņš pastāsta, ka Latvijā šobrīd ir pietiekami liela interese par tradicionālo krāsu izmantošanu. “Mums patīk ēst sklandraušus un rudzu maizi, jo tā ir pārbaudīta vērtība. Laika gaitā pierādījies, ka šī krāsa ir labs materiāls. Tā ir ārstnieciskā kosmētika ēkai, jo zem šīs krāsas nekas nebojājas. Lai arī pēc laika tā var izskatīties pasūbējusi un palietojusies, toties apakšā viss būs kārtībā. Tikmēr modernais sliecas uz to, ka krāsa pēc kāda laika vēl izskatās labi, taču zem tās vairs nekā nav palicis, jo materiāls neelpo. Vecās krāsas mājām ļauj dzīvot.”

Ar Bāriņu ielas pagalmā uzvārīto krāsu vakar krāsoja ēkas ielas fasādi. “Tā ir pirmā kārta, taču ar to nepietiek – būs nepieciešama arī otra. Taču vienā dienā abas kārtas nevar klāt. Kaut kad vasaras gaitā būs jākrāso vēlreiz,” pastāsta mājas īpašniece Vineta Trumpeniece. “Melno toni ēkas fasādei izvēlējos, jo man tas patīk. Liekas, ka būs ļoti skaisti – pati ēka melna, ķieģeļu sārti lodziņi, jumts ķieģeļu krāsā un arī ietves bruģis trāpījies sārts. Pa vidu melnais, un arī zaļi slēģīši man sirdī iesapņoti. Būs pietiekami kontrastējoši. Jau pēc fasādes apmetuma noņemšanas garāmgājēji teica: ai, cik smuki bez tā apmetuma! Tad arī sapratu, ka to, kādam šim namam jābūt, esmu iztēlojusies pareizi.”

Jautāts, cik ilgi šāda krāsa kalpo, E. Raitums skaidro, ka namīpašnieki parasti krāso, atjaunojot pēc desmit gadiem. V. Trumpeniece sarunā ar “Kurzemes Vārdu” gan neslēpa bažas par to, vai atjaunotā fasāde nepievilinās ķēpātājus.

Vecās ēkas atjaunošana norit pakāpeniski. Galvenie darbi nu būšot paveikti – iepriekš mājai restaurēts jumts, ar Liepājas pašvaldības atbalstu atjaunotas ārdurvis, kas gan vēl nav atsegtas. Kā nākamais solis sekošot iekšdarbi.

20Skatīt galeriju