Piedāvājuma aploksne nemaz vēl nav atvērta, pastāsta Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis. Turklāt ar šādu iestādi sev kaimiņos nav mierā daudzi apkaimes iedzīvotāji.

Jau iepriekš SIA “Liepājas enerģija” paudusi interesi par krematorijas ieceri. Uzņēmuma pārstāve Zane Ģirne apstiprina, ka izsolei esot pieteicies Liepājas siltumapgādes uzņēmums, bet “būtu pārsteidzīgi pašlaik komentēt vairāk”.

Izsoles noteikumi prasa ierīkot vismaz divas ar dabasgāzi kurināmas kremācijas krāsnis, izmantojot vislabāko pieejamo tehnoloģiju, lai netiktu pārsniegts pieļaujamais izmešu līmenis.

Tāpat jāparedz morga telpa ar saldētavām 20 nelaiķiem, autopsijas telpa, atvadu zāle, uzgaidāmā telpa, garderobe un labierīcības, administrācijas un personāla palīgtelpas, veikala telpas zārku, urnu un citu preču tirdzniecībai. Pašvaldība šo teritoriju izvēlējusies Garnizona kapsētas tālākas attīstības kārtai.

“Uz jautājumu, vai izsoles pretendenta pieteikums ir juridiski atbilstošs un tiks virzīts izskatīšanai domē, mēs vēl nemākam atbildēt,” pauž M. Egmanis.

Aploksni bija plānots atvērt 25. jūlijā, taču tiesa, kas saņēmusi iesniegumu izskatīšanai, lūgusi neatvērt, pirms nav to izvērtējusi.

Vai tad būtu vēl kāds pretendents? Nē, tāda neesot, saka pārvaldes vadītājs, taču “cilvēks ir iesniedzis”. Sanākot tā, ka kāds, kurš pat nav redzējis vienīgo pieteikumu un pats nepiesakās, to jau apstrīd. Pašvaldība respektēs tiesas lūgumu.

Jau maijā Liepājas domei iesniegta Tosmares un Karostas iedzīvotāju vēstule ar parakstiem uz astoņām lapām, kurā viņi iebilst pret apbūves tiesību izsoli un tās rezultātu apstiprināšanu un prasa ievērot labo praksi, tas ir, pirms tam sasaukt iedzīvotāju sapulci un apspriest būvniecības ieceri.

Tā kā kapsēta no abām pusēm robežojoties ar apkaimju dzīvojamām mājām, cilvēki uzskata, ka “krematorijas celtniecība ietekmēs mūsu dzīves kvalitāti, pazeminās mūsu nekustamo īpašumu vērtību un veidos negatīvu auru apkārtnē”.

Atbildi uz iedzīvotāju jautājumiem savā un deputātu vārdā sniedz Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Viņš apliecina, ka iedzīvotāju viedoklis pašvaldībai ir ļoti nozīmīgs un pieņemto lēmumu mērķis esot nevis pasliktināt dzīves apstākļus Liepājas iedzīvotājiem, bet gluži otrādi – nodrošināt plašāku pakalpojumu pieejamību pilsētā un ērtības. “Pretendents, kurš tiks izvēlēts ieceres īstenošanai, tiks aicināts uz Pilsētas attīstības komiteju, lai iepazīstinātu deputātus un plašāku sabiedrību ar plānotajām darbībām, termiņiem, izvēlēto tehnoloģiju un potenciālo ietekmi uz vidi vai tuvējo māju iedzīvotāju ikdienu un sadzīves apstākļiem,” norāda mērs.

Saskaņā ar likumu krematorijas būvniecībai nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, bet pirms tās darbības uzsākšanas nepieciešams saņemt B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju. Lai to saņemtu, uzņēmēja iesniegums būs publiski pieejams Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē un ikviens varēs sniegt tā vērtējumu.

“Esam papildus analizējuši Rīgas pieredzi, un saskaņā ar pieejamo informāciju par krematorijas darbību (B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja) piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātu analīze ļauj secināt, ka krematorijas darbība būtiski neietekmēs un nepasliktinās gaisa kvalitāti tuvākajā apkārtnē,” stāsta G. Ansiņš.

Uzņēmuma teritorijā smakas koncentrācija nepārsniedzot 0,02 smaku vienības uz kubikmetru jeb 0,4% no Ministru kabineta noteikumos noteiktā mērķlieluma.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.