Šī nav reforma, kas pieņemta negaidīti, tas ir diezgan mērķtiecīgi vadīts un virzīts process, līdz ar to ļaujot arī pašvaldībām sagatavoties.

Kaut kad tam bija jānotiek, bet atturēšos komentēt, vai piemērots bija tieši šis vai cits brīdis. Bet esmu par to, ka visiem ir jābūt vienlīdzīgiem izglītības apguves iespēju priekšā.

Protams, mēs apzināmies, ka sākotnējā periodā, kamēr situācija normalizēsies, būs izaicinājumi. Ir jāizvērtē situācija un jārēķinās, ka pastāv tomēr riski izglītības procesa kvalitatīvā īstenošanā.

Jau vairākus gadus esam pakāpeniski bērnudārzos samazinājuši mazākumtautību izglītības programmu skaitu.

To darījām, sekojot līdzi tendencēm grupu komplektācijas ziņā, vērtējām grupu piepildījumu, salīdzinājumā ar latviešu plūsmas programmu pieprasījumu.

Ja latviešu izglītības plūsmas programmās bērnu skaits ir ievērojami lielāks, veidojot rindu, tad mazākumtautības izglītības programmām nebija tik izteikts pieprasījums, optimizējot, aicinājām vadītājas licencēt latviešu izglītības plūsmas programmas.

Process notika atbilstoši pieprasījumam, neizdarot spiedienu, reorganizējot iestādes darbību. Bet šobrīd tas ir noteikts ar konkrētu lēmumu no valdības puses. Patlaban mazākumtautību izglītības programmas vēl tiek īstenotas “Gailītī”, “Mazulītī” un “Zīļukā”.

Svarīgs jautājums, pie kura nāksies strādāt, būs reģistrēšanās pirmsskolas izglītības iestādēs. Jo tas nozīmē, ka vairs nebūs divu plūsmu, bet gan vienas plūsmas rinda, un tas varētu mainīt situāciju šā brīža reģistrācijas kārtībā tādā ziņā, ka valsts valodā runājošie bērni, kas ir reģistrēti rindā, varētu noslīdēt kaut kur zemāk, jo notiks šo rindu saplūšana.

Ja mazākumtautības bērns tagad tiks ievietots tajā pašā rindā, loģiski sekos nobīdes no reģistra kārtas numura tiem, kas šobrīd jau atrodas rindā.

Vēl viens svarīgs aspekts ir pedagogu latviešu valodas zināšanu līmenis. Zināms, ka nevar strādāt par pirmsskolas izglītības pedagogu, ja nav C1 valodas prasmes apliecība. Valsts valodas lietojums ne vienmēr ir bijis konsekvents, ir bijušas atkāpes no uzstādījumiem.

Līdz ar to par pedagogu, kuram latviešu valoda nav dzimtā valoda un kas runās gramatiski nepareizi vai ar akcentu, vecākiem varētu būt iebildumi.

Runājot par skolām – lai arī ir dzīvots ar domu, ka izmaiņas likumā tiks pieņemtas, tāpat strādāts pie secīgas pārejas uz mācībām valsts valodā, taču arī šeit pastāv riski.

Izaicinājumi būs 3. pamatskolai, Liedaga vidusskolai, 7. vidusskolai, kur pamatizglītības posmā tikai 1., 2. klasēs un nākošajā mācību gadā 3. klasēs tiks īstenotas izglītības programmas latviešu valodā. Tur varētu būt pedagogu faktors, arī bērnu spējā uztvert mācību vielu. Savukārt 8. vidusskolā ar 2023. gada 1. septembri mazākumtautību izglītības programma būs tikai vienā klasē.

Direktori ir apzinājuši situāciju savās skolās un ir gatavi pārejai uz mācībām latviešu valodā. Taču var nostrādāt cilvēka faktors un pedagogi var izbeigt darba attiecības pie nosacījuma, ja mācību saturs jāīsteno latviešu valodā. Patlaban runāju bez konkrētu faktu konstatācijas, jo realitāte ar kuru mums nāksies saskarties būs jaušama, sākoties jaunajam mācību gadam.

Uzsākot gatavošanos jaunajam mācību gadam, detalizēti pievērsīsim uzmanību izglītības procesa nodrošinājumam, bet ir risks, ka pedagogs var izteikt vēlmi pārtraukt pedagoģisko karjeru.

Kristīne Niedre-Lathere, Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.