Aprīlī Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) biedru kopsapulcē vienbalsīgi tika pieņemts Aicinājums Latvijas bibliotēku tīkla attīstībai, kurā aicina saglabāt bibliotēku tīklu un nodrošināt tā attīstību, lai iedzīvotājiem visā Latvijā tiktu nodrošināti kvalitatīvi un pieejami bibliotēku pakalpojumi. 

Pirms desmit gadiem, pateicoties Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstam projektā ”Trešais Tēva dēls” Latvijas publiskās bibliotēkas saņēma jaunu datortehniku un iespēju bibliotekāriem piedalīties vērienīgās apmācībās bibliotēkās ieviesto tehnoloģiju izmantošanā. Latvijas publiskās bibliotēkas virtuāli tika apvienotas vienotā bibliotēku tīklā, kurā iedzīvotāji var piekļūt daudzveidīgiem informācijas resursiem – tiešsaistes datubāzēm (Letonika.lv un Lursoft laikrakstu bibliotēkai News.lv), Latvijas Nacionālās bibliotēkas informācijas resursiem u.c.

Reģiona bibliotēku tīkls nodrošina vietējos iedzīvotājus ar kvalitatīviem informācijas, kultūras un mūžizglītības pakalpojumiem tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai, kas ir ļoti būtiski informācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Bibliotēkas sabiedrībā ieņem savu noteiktu vietu un lomu, jo ir demokrātiskas un atvērtas visiem iedzīvotājiem, piedāvājot tikai tur pieejamus pakalpojumus. Bibliotēku pamatpakalpojumi – jaunākā literatūra (grāmatas, žurnāli, digitālie resursi), izstādes, pasākumi un bibliotēkas elektroniskais katalogs – ir pieejami bez maksas jebkuram iedzīvotājam. Bibliotēkās pieejams bezmaksas internets daudzveidīgu informācijas resursu izmantošanai. Bibliotekāri regulāri papildina savas zināšanas un ir sagatavoti apmācīt un konsultēt apmeklētājus dažādu informācijas pakalpojumu izmantošanā. 

Reģiona bibliotēkām piešķirtais finansējums ir atkarīgs no katra novada pašvaldības iespējām, nodrošinot bibliotēkas pamatvajadzības – daudzveidīgas  un universālas literatūras piedāvājumu, datortehnikas uzturēšanu un atalgojumu bibliotekāriem. Pašvaldību finansējums reģiona bibliotēku krājuma iegādei ir pietiekams, bet reģiona bibliotekāru atalgojumam finansējums ir nepietiekams, jo aizvien pieaug viņu pienākumu skaits. Reģiona bibliotēkās darbinkieku darba slodze ir proporcionāla bibliotēkas darba laikam (cik stundas nedēļā tā ir atvērta apmeklētājiem).

Darba slodžu samazināšana šobrīd nav aktuāla, jo katrā novadā bibliotēkas ir atvērtas apmeklētājiem pieejamā laikā. Finansējums jaunu tehnoloģiju ieviešanai, datortehnikas nomaiņai un uzturēšanai nav pietiekams – tas ir atkarīgs no piešķirtā finansējuma katra novada pašvaldībā.

Šobrīd netiek veicināta reģiona bibliotēku attīstība, lai gan bibliotēkās pieejami daudzveidīgi informācijas pakalpojumi visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma vai finansiālā stāvokļa. Liepājas reģiona bibliotēkas nav tikušas pakļautas masveida reorganizācijai – katrā novadā apdzīvotākajās vietās iedzīvotājiem pieejamas vairākas bibliotēkas, kas ir atvērtas līdz pat sešām dienām nedēļā.

Bibliotēkas ir dzīvotspējīgas, jo tās spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem Latvijā, kad reģionos tiek slēgtas banku filiāles un pasta nodaļas. Bibliotēkām ir iespēja attīstīties, ja bibliotekāri spēs pašvaldībai un sabiedrībai pierādīt savu darba nepieciešamību. 

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka (LCZB) ir metodiskais un konsultatīvais centrs 37 reģiona bibliotēkām astoņos novados: Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules un Vaiņodes novados.  

Kristīne Stuļģe, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja (darbā ar reģiona bibliotēkām)