Kultūras zīme ceļ latiņu
"Kurzemes Vārds"
Novembrī notika ikgadējā komisijas sēde, kurā, piedaloties kultūras, vēstures un tūrisma ekspertiem, tika lemts, kuram no 20 pretendentiem piešķirt kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Kopumā to saņēma 11 uzņēmēji, to skaitā arī divas mūsu novadnieces – Zigrīda Manteja un Agita Pētersone.
“Tas ir liels prieks un gods, bez šaubām. Pamatā šī zīme man ir piešķirta par seno recepti, kuru joprojām izmantoju tādu, kāda tā sākotnēji bija. Recepte nāk no manas vecmāmiņas Līzes Vinkleres. Cik zinu, viņas tēvs gāja Pirmajā pasaules karā, un viņam sieva līdzņemšanai kulītē ielikusi tieši šādi ceptu maizīti. Būtiski ir arī tas, ka maizes cepšanai izmantojam īsto rudzu šķirni, nevis hibrīdrudzus, kas tagad nāk iekšā tirgū. Rudzus audzē mans dēls Mārtiņš Pētersons, līdz ar to pie šī mantojuma saglabāšanas strādājušas jau trīs paaudzes, vecā mamma, es un dēls,” laikrakstam stāsta lauku maizes ceptuves “Ievlejas” saimniece A. Pētersone no Pāvilostas novada. Lai arī “Ievlejās” pēc atzinības īpaši netiecas, vienkārši dara savu sirdsdarbu, piešķirto zīmi liks goda vietā.
Otru “Latviskā mantojuma” kultūras zīmi saņēma durbeniece Z. Manteja no zemnieku saimniecības “Turaidas” par tradicionālo amata prasmju – zedeņu žoga pīšanas – uzturēšanu un daudzināšanu. Šī gada saņēmējiem zīme tiks pasniegta 9. decembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, seminārā “Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus”. Kultūras zīme “Latviskais mantojums” lauku tūrisma uzņēmējiem tiek piešķirta jau kopš 2013. gada. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 113 saimniecības Latvijā.