Kurpes, vīzes, pastalas. Muzejā tapusi ekspresizstāde par kāju āvumiem 19.gadsimtā
Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā tapusi ekspresizstāde “Kurpes, vīzes, pastalas”, kas atspoguļo kāju āvuma tradīcijas Dienvidkurzemē 19. gadsimtā.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
“Lēnām iestājas rudens, un pat izturīgajiem un rūdītajiem lauku ļaudīm, ikdienas darbos ejot, jāapauj kājas,” norādot uz šā brīža norisēm dabā, Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova raksturo izstādē redzamo.
Ierastās kurpes un zābaki, apavi, bez kuriem nevaram iedomāties savu ikdienu šodien, Latvijas teritorijā nav nemaz tik sen, viņa stāsta. Tikai 19. gadsimta otrajā pusē parādījušies garie stulmu zābaki vīriešiem, kurpes un dažāda garuma šņorzābaki sievietēm, un tos varējuši atļauties tikai ļoti turīgi saimnieki. Līdz tam lielākā daļa cilvēku kājās āvuši vīzes un pastalas kā darbos ejot, tā arī goda reizēs un pie ziemas apģērba. Īpaši daudz gatavotas vīzes, jo tām bijis visīsākais mūžs.
“Šajā izstādē ar nolūku esmu izvēlējusies Liepājas muzeja krājumu oriģinālus, lai parādītu, kā šie apavi ir kalpojuši, kā ne vienu reizi vien laboti un lāpīti. Izstādē ir redzamas vīzes, kas pītas no kaņepju auklas virves. Par tādām ir nedaudz mazāk runāts, bet šādas, no virvēm pītas vīzes kalpoja ilgāk. Nevaru pateikt avotu, bet izlasīju pierakstītu kāda liecinieku sacīto: “Tās no lūkiem pītās vīzes kalpoja nedēļu, bet no virvēm – trīsreiz ilgāk”,” pastāsta Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja.
Izstādē vēl apskatāmas tupeles ar koka zoli un brezenta virsmu. “Tādas parasti vilka, uz malkas šķūni vai kūti ejot, un varētu domāt, ka tās ir sen aizmirstas, tomēr ne, ir atsevišķu profesiju pārstāvji, kas līdzīga parauga apavus izmanto vēl šodien, piemēram, medicīnas darbinieki,” zina teikt V. Solovjova.
Turpat redzamas arī mums jau vairāk ierastās pastalas un no koka grebtas un ar rotājumiem greznotas koka tupeles. “Ilggadēja Tautas lietišķās mākslas studijas dalībniece Antra Kukuka pastāstīja, ka brālis viņai pagatavojis šādas sandalītes ar koka zolēm, ar iededzinātiem ornamentiem un viņa tās valkājusi pēc Otrā pasaules kara. Latvieši uzskatīja par vajadzību izrotāt pat tādu vienkāršu lietu kā darba apavi.”
Izstādi papildina etnogrāfiskās zeķes, kas atklāj kurzemnieču adītprasmi un Dienvidkurzemei raksturīgo krāsu gammu, prievītes un sietavas, ko agrāk pielietoja kāju notīšanai no potītes līdz celim. Sietavām bijusi praktiska nozīme, jo tās pasargāja kājas no pārslodzes, sievietēm darot smagus darbus, nesot dažādus smagumus, piemēram, barību lopiem kūtī, ūdeni no akas. “Laika gaitā sietavām piedēvēja arī estētisku vērtība – kāja vizuāli izskatījās resnāka un norādīja uz sievietes skaistumu, veselību un spēju iznēsāt bērnu.”
Izstāde Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā bez maksas būs aplūkojama līdz 24. oktobrim.