Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka lietā apsūdzība celta trīs valsts amatpersonām par mantkārīgā nolūkā izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas radījušas būtisku kaitējumu, un četrām privātpersonām par šo darbību atbalstīšanu.

Aģentūrai LETA zināms, ka lietā apsūdzēti tobrīd dažādos amatos policijā esošie Normunds Krapsis, Renāte Fila-Roķe un Ints Žukovskis. Krapsis iepriekš policijā ieņēma Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatu, bet Fila-Roķe – Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieces amatu. Abi patlaban policijā vairs nestrādā.

Tāpat apsūdzēts uzņēmējs Kristiāns Brēdermanis. Viņš bija ilggadējs militārā ekipējuma ražošanas uzņēmuma SIA “SRC Brasa” valdes loceklis un viens no īpašniekiem kopā ar Ingusu Pļaviņu. Valdes loceklis un viens no īpašniekiem Brēdermanis bija līdz 2021. gada jūlijam.

“SRC Brasa” eksistēja līdz pagājušā gada 27. decembrim un patlaban uzņēmuma nosaukums ir “SRC”. Patlaban uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Pļaviņš. Uzņēmums 2021. gadā apgrozīja 6 161 296 eiro un strādāja ar 476 345 eiro peļņu.

Lietā apsūdzēts arī modes mākslinieks Bruno Birmanis, Una Zariņa un advokāts Matīss Rostoks. Publiski pieejamais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmums liecina, ka viņš no advokātu pienākumu pildīšanas atstādināts ar 2021. gada 11. augustu.

Prokuratūra paziņojumā presei informē, ka saskaņā ar apsūdzību visas trīs valsts amatpersonas ar privātpersonu atbalstu panāca vienam pretendentam izdevīgu prettiesisku priekšrocību nodrošināšanu Valsts policijas formastērpu iepirkumā.

Viena no apsūdzētajām amatpersonām arī izpauda pretendentam ar plānoto iepirkumu saistītas neizpaužamas ziņas, tādējādi gan ierobežojot brīvas konkurences iespējamību iepirkumā, gan kaitējot Valsts policijas interesēm.

Apsūdzētās amatpersonas, organizējot, vadot un kontrolējot policijas un iepirkuma komisijas darbu, īstenoja to pārvaldības procesu un lēmumu pieņemšanu tādā veidā, ka ar konkrēto uzņēmumu uz tai izdevīgiem nosacījumiem nepamatoti un nelikumīgi tika noslēgts līgums par policijas formastērpu un to sastāvdaļu piegādi uz trīs gadiem par 2 479 338 eiro, vērtē apsūdzība.

Izmeklētāju vērtējumā, policijai kā pasūtītājam tika liegta objektīva piedāvājumu izvēle iepirkumā, apdraudot saimnieciski izdevīgākā un policijas vajadzībām piemērotākā pakalpojuma iepirkšanu, uzskata prokuratūra.

Krapsis aģentūrai LETA norādīja, ka kategoriski nepiekrīt uzrādītajai apsūdzībai un uzskata to par nepamatotu. Viņš apgalvoja, ka neesot veicis jebkādas prettiesiskas darbības, kas būtu par pamatu šīs lietas nonākšanai līdz tiesai.

Neskatoties uz to, ka gan pirmstiesas izmeklēšanas gaitā, gan jau pēc apsūdzības uzrādīšanas prokuratūrā viņš sniedzis argumentētas liecības, kas viņa un aizstāvības ieskatā norādījušas, ka viņa darbībās nav saskatāms noziedzīga nodarījuma pazīmes, liecībās minētie fakti netika ņemti vērā un apsūdzība palika nemainīga, pauda Krapsis.

“Uzskatu šo apsūdzību par nepamatotu un neloģisku vairāku apsvērumu dēļ. Kā vienu no tiem vēlos norādīt faktu, kas minēts apsūdzības aprakstā, proti, ka cita starpā es esmu būtiski ierobežojis konkursa pretendentu brīvu konkurenci, pilnībā liedzot iegūt tiesības uz attiecīgā līguma noslēgšanu vismaz divu miljonu apmērā ne mazāk kā septiņiem komersantiem,” klāstīja Krapsis.

Nevērtējot detalizētāk šo apsūdzības argumentāciju, patlaban viņam radies jautājums, kā šis arguments iztur kritiku, ja vairāk kā divus gadus pēc Iekšējā drošības dienesta ierosinātā kriminālprocesa pērn oktobrī izsludinātajā jau nākamajā iepirkumā par formastērpu piegādi nebija pieteicies neviens pretendents un policijas iepirkuma komisija pērn novembrī pieņēma lēmumu izbeigt iepirkumu bez rezultāta, pavēstīja Krapsis.

“Vai mana atrašanās izdienas pensijā liedza šiem septiņiem konkursa pretendentiem arī šoreiz būt atstatītiem no dalības jaunā dizaina formas tērpu izstrādē un piegādē. Ceru, ka, izskatot minēto kriminālprocesu, tiesa objektīvi izvērtēs lietā esošos faktus un pieņems taisnīgu spriedumu,” pauda Krapsis.

Rīgas pilsētas tiesā patlaban atrodas vēl cita krimināllieta, kurā apsūdzēts Krapsis un toreizējā policijas amatpersona Andris Locs.

Krapsis šajā lietā apsūdzēts par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet Locs par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu.

Prokuratūra uzskata, ka viena amatpersona ar otras amatpersonas atbalstu prettiesiski panāca, ka Valsts policija ar kādu uzņēmumu 2018. gadā noslēdza līgumu par video radaru iegādi, kurā ietverti uzņēmumam izdevīgi nosacījumi.