Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Kurzemes Vārds” dāvā Zvaigznes dienas prieku

“Kurzemes Vārds” dāvā Zvaigznes dienas prieku
07.01.2007 18:02

0

Atslēgvārdi

“Mani sauc Līga Grietēna, es dzīvoju Liepājā, mācos 10.vidusskolas 3.c klasē. Man būtu lūgums. Vai tu, mīļo Ziemassvētku vecīti, nevarētu man uzdāvināt žurnālu “Avene”, kuru es labprāt lasu, jo arī es dziedu – popgrupā “Tev un man”. “Avenē” daudz ir rakstīts par mūziku, kura mani interesē.” – tā sākās viena no vēstulītēm, ko no decembra sākuma līdz pat pašiem Ziemassvētkiem saņēmām “Kurzemes Vārda” redakcijā, lai tajās paustās vēlmes darītu zināmas Ziemassvētku vecītim un viņa rūķiem.

Sestdien, tieši Zvaigznes dienā, viņu un citus gandrīz 190 bērnus, kuri vai nu paši rakstīja vēstules, vai par kuru sapņiem un cerībām, kāroto mantiņu stāstīja viņu brāļi, māsas, māmiņas vai vecmāmiņas, Ziemassvētku vecītis aicināja sanākt kopā Liepājā, Latviešu biedrības namā. Un viņam bija liels prieks, ka aicinājumam bija atsaukušies gandrīz visi bērni un viņu vecāki.

Lielajā zālē visus sagaidīja lielā Ziemassvētku egle. Zvaigznes dienas un neseno Ziemassvētku noskaņas ar izrādi “Durvis”, kas bija sagatavota pēc ķeltu vakara lūgšanu motīviem, atdzīvināja Liepājas Lutera draudzes jaunieši. Noskaņu papildināja šīs draudzes locekle, mūziķe Iveta Gailiša un viņas vadītā ansambļa “Skani” meitenes ar dziļi uzrunājošu dziedājumu.  Drastisku un paskaļu dzīvīguma noskaņu ienesa līnijdeju studijas “Kaktusa zieds” dejotājas. Visiem mazajiem un lielajiem Zvaigznes dienas pasākuma dalībniekiem, kam vien pietika drosmes, bija iespēja iemācīties arī vairākus šim dejošanas veidam raksturīgos soļus un vienu deju nodejot kopā ar studijas dejotājām.

Bet vislielākais prieks mazajiem un arī ne tik mazajiem bērniem bija, protams, par Ziemassvētku vecīša un rūķa ierašanos. Lielais rūķis bija ļoti skaists, ļoti jautrs, ļoti azartisks, kopā ar bērniem gan veidoja vilcieniņus, gan dejoja putniņdejas, gan citādi rotaļājās. Pēc tam sākās dāvanu dalīšana. Lai arī lielais rūķis kopā ar saviem palīgiem nebija spējis sagādāt visu, ko bērni un arī lielie cilvēki sirdīs bija kārojuši (piemēram, viņam nekādi nevedās ar īpaši dārgajām mantām, tādām kā MP3 pleijeri vai mobilie telefoni, arī televizori un datori), tomēr lielākas vai mazākas dāvanas tika visiem. Vispirms tās tika tiem bērniem, kuriem, vēstulītes “Kurzemes Vārdā” izlasījuši, dāvanas speciāli bija sagādājuši cilvēki, no kuriem daudzi mīt tepat Liepājā un par rūķiem kļūst tikai tāpēc, ka eņģeļi viņiem sirsniņās ir ielikuši atsaucību un mīlestību. Šoreiz šādu cilvēku bija ap trim desmitiem. Viņi nesa uz redakciju mantas, ko nodot lielajam rūķim. Daži kungi atnesa arī naudiņu, par ko dāvaniņas nopirkt. Par to kādai ģimenītei tika līdzēts parādu par elektrību nomaksāt. Par rūķiem pēc vēstuļu izlasīšanas pārtapa arī visi “Kurzemes Vārda” ļaudis. Milzīgi daudz atsaucīgu rūķu bija Sociālajā dienestā, kur tie bija sagādājuši arī milzum daudz saldumu paciņu, un arī Liepājas Krusta baznīcas Diakonijas centrā, kur bija pagatavojuši vairāk nekā simt rotaļlietiņu un saadījuši ap pussimt siltu vilnas zeķīsu. Eņģeļi atsaucīgas sirsniņas bija dāvājuši arī vairākiem 11.vidusskolas bērniem, kuri ziedoja pašu mīļākās mantiņas. Un Latviešu biedrības nama cilvēkiem, kuri bija ļoti atsaucīgi un atļāva “Kurzemes Vārda” Ziemassvētku vecītim tik daudz bērnu savās telpās sasaukt kopā.

Taču Ziemassvētku vecītis pēc tam, kad visi patiešām lielie mantu kalni bija izdalīti, bija gan priecīgs, ka tik daudziem bērniem bija dāvāts prieks un ticība labajam pasaulē, gan arī mazliet, mazliet saskumis. Viņam būtu gribējies, lai Liepājā un rajonā būtu vēl vairāk cilvēku, kuru sirsniņās mīt atsaucība un mīlestība arī pret svešu bērnu, kuru nekad nesatiks, bet kurš uzticas Ziemassvētku vecītim un labestībai pasaulē. Viņam bija gribējies, lai visiem bērniem actiņās būtu prieks par dāvaniņu. Bet, lai kā gribētu, eņģeļi jau visās sirsniņās iekšā netiek, kaut arī klauvē pie visām. Jo, kā zināms, atslēdziņas, krampīši vai aizšaujamie sirdīm ierīkoti no iekšpuses, un tās var atvērt tikai cilvēks pats. Taču Vecītis ļoti cer, ka šogad veiksies daudz labāk un līdz nākamajai reizei, kad bērni viņam rakstīs vēstules, daudz vairāk cilvēku būs savās sirsniņās eņģeļus ielaiduši.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Ziemassvētku vecīša rūķi bija sagādājuši tik daudz dāvanu, ka pašu mazāko sirsniņas neizturēja un viņi vēlējās tās visas aplūkot.

Es viens, bet mantu daudz…

Mēs visi dejojam līnijdejas.

Lielais rūķis pa priekšu, bērni aiz muguras, un jautrais vilcieniņš gatavs.

Labi man, labi māmiņai.

Lai tiktu pie dāvanas, dzejolītis jāzina.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz