Kao
Viets ir vjetnamietis, kurš Latvijā dzīvo jau nedaudz ilgāk kā desmit gadus. Ievērību
latviešu vidū Kao ieguvusi pateicoties savai interpretācijai par Andreja
Pumpura eposu ”Lāčplēsis”.  Viņš mums
visiem zināmo Lāčplēsi attēlojis kā komiksa varoni un izdevis grāmatu ”Lāčplēša
hronika”.

Kā
stāsta Kao, ceļš līdz Lāčplēsim bijis pavisam nejaušs: ”Kad vēl mācījos J.
Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, man tāpat kā pārējiem bija jālasa obligātā
literatūra. Tolaik man vēl bija problēmas ar latviešu valodu, aizgāju uz
bibliotēku un palūdzu vismazāko grāmatu. Man iedeva eposu ”Lāčplēsis”.  Izlasīju un radās liela interese,” atminas
mākslinieks.

Kad ceturtajā
kursā vajadzēja izstrādāt kursa darbu, Kao radās ideja par Lāčplēsi komiksa veidā.
”Dažreiz cilvēki arī pauž viedokli par manu Lāčplēsi, bet es pieņemu visu.
Vismaz esmu pārliecināts, ka mans Lāčplēsis latviešos raisa interesi un ceru, ka
ar laiku tas atkal būs spēcīgs latviešu kultūras nesējs, kurš latviešu kultūru
nes arī pasaulē,” atzīst vjetnamietis.

Liela
interese par Kao izveidoto grāmatu ir arī ārzemju latviešiem, kuri vēlas saviem
bērniem parādīt latviešu kultūru. Kao atzīst, ka tāda interese viņam bijis
pārsteigums, bet, protams tas raisa arī prieku.

Šobrīd
Kao jau guvis zināmu atpazīstamību un piedalās dažādos projektos, kā arī veic individuālus
dizaina un mākslas pasūtījumus. Vjetnamietis labi un brīvi jūtas latviešu vidū
un katrā ziņā pelnījis arī cieņu par ļoti labā līmenī apgūto latviešu valodu.

Visgrūtāk
bijis iejusties pašā sākumā un arī valodas barjera radījusi problēmas,
tomēr  Kao pat ļoti veiksmīgi iejuties
starp mums, latviešiem. ”Pirms desmit gadiem latviešu attieksme pret
ārzemniekiem bija ļoti uzmanīga, īpaši pret austrumniekiem. Bet tagad jau ir
krietni labāk, iespējams, tādēļ, ka Latvijā dzīvo jau samērā daudz austrumnieku
un latvieši arī sāk interesēties par austrumu kultūru, ēdienu un tamlīdzīgām
lietām,” uzskata vjetnamietis.

Lai gan sākumā
pielāgoties un iekļauties jaunā sabiedrībā bijis grūti, apgūstot latviešu
valodu arī kļuvis vieglāk komunicēt un saprasties ar latviešiem.  Turklāt Kao ir viens no tiem ārzemniekiem,
kas cenšas arī izprast un izbaudīt latviešu kultūru un tradīcijas.

”Man šķiet, ka tas ir
ļoti nepieciešami. Mūsdienās ļoti daudz ārzemnieku dzīvo Latvijā, bet viņi
dzīvo savā sabiedrībā, draudzējas ar savējiem, bet es vēlos saprast arī
latviešu kultūru un baudīt latviešu svētku izjūtu. Vēlos redzēt latviešu īstos
dārgumus un tie ir Līgo svētki, Dziesmu un deju svētki, Ziemassvētki, Lāčplēša
diena. Manuprāt, ja cilvēks spēj to novērtēt, tad viņš arī sapratīs, cik bagāta
ir šī mazā zeme, ” uzskata Kao.