Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Laiks aizskalo smilšu pilis, bet sapņi paliek…

Laiks aizskalo smilšu pilis, bet sapņi paliek…
17.11.2008 07:00

Atslēgvārdi

Liepājnieki vienmēr bijuši ļaudis ar savu es, izteiktu pašlepnumu un vēlmi sasniegt lielus mērķus – gan pašiem par prieku, gan citiem ko pabrīnīties. Pierādījumu tam pilsētas gadsimtiem garajā vēsturē atliku likām, sākot jau no tiem laikiem, kad liepājnieki uzcēla un 1758.gadā iesvētīja grandiozo Sv.Trīsvienības baznīcu, kam bija jāpārspēj citas tamlīdzīgas celtnes Latvijā. Vai atkal – tieši Liepājā 1899.parādījās Baltijā pirmais tramvajs, bet 1937.gadā Liepāja kļuva par pirmo pilsētu valstī, kuru ar Rīgu savienoja regulāra gaisa satiksme, tajos gados Liepājā pat uzbūvēja valstī pirmo lidmašīnu utt. Sasniegumu bijis daudz, bet vēl vairāk ieceru.

Osta – pilsētas mugurkauls

Neapšaubāmi, ka svarīgākais pilsētas attīstības dzenulis vienmēr bijusi un joprojām ir osta. Kad Liepājā parādījās dzelzceļš, palielinājās kuģu kustība un kravu apjomi, sāka apbūvēt arī ostas kanāla ziemeļu malu. Ne velti šo pusi sauc par Jauno ostmalu. Bija paredzēts, ka osta pamatīgi paplašināsies, iebūvēsies ezerā un kuģi varēs turpināt savu gaitu cauri abiem izgriežamajiem tiltiem, taču šie plāni neīstenojās. Tāpat kā dižās ieceres teritorijai aiz ostas kanāla ietekas ezerā.

Mūslaikos osta atkal pamazām atdzīvojas, ko veicina tai piešķirtais Speciālās ekonomiskās zonas statuss. Un atkal tiek turpināta jau pirmās Latvijas brīvvalsts laika ideja. Saskaņā ar to brīvosta bija noteikta teritorijas daļa ostas pilsētā, kurā atļauts ievest ārzemju preces un pēc vajadzības tās realizēt bez muitas nodevām un muitas formalitātēm, arī preču izvietošana brīvostas teritorijā bija atbrīvota no nodokļiem.

Arī plāni par prāmju kustību nav jauni. Mūslaikos prāmju satiksme no Liepājas ostas lemta pārbaudījumiem. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un Liepājas ostas brīvlaišanas te darbojušās vairākas prāmju līnijas, tomēr tās finansiālu vai citu apsvērumu dēļ pārtraukušas darbību. Laiks rādīs, kā liepājniekiem izdosies īstenot ideju ne tikai padarīt ostu par labi funkcionējošu ekonomisku struktūru, bet arī veicināt tās lomu tūrisma attīstībā.

Taču saistībā ar ostmalu netrūkst arī plānu, par kuru iespēju realizēties dzīvē nav pārliecības. Ambiciozāko no piedāvājumiem nesen prezentēja akciju sabiedrība “Mēs Liepājai”. Teritorijai starp abiem tiltiem bija izstrādāts projekts daudzfunkcionālam kompleksam, kur 6000 kvadrātmetru lielajā teritorijā plānotas koncerta un izstāžu zāles, bibliotēka, komercplatības, daudzdzīvokļu nami, viesnīca, laivu piestātnes. Šie plāni nav īstenoti, tikmēr projekta piedāvātāji daļu savu ieceru īstenojuši ostmalas vecajos spīķeros.

Bet turpat blakus Tirdzniecības kanālam, kādreizējās Liķieru fabrikas vecajos korpusos tā pati akciju sabiedrība “Mēs Liepājai” tagad piedāvā jaunu grandiozu plānu – pārveidot to par modernu darījumu centru.

Savukārt pilsētas centrā jaunākais un ambiciozākais projekts, ar ko liepājniekus atkal pārsteigusi akciju sabiedrība “Mēs Liepājai”, ir tirdzniecības un atpūtas centrs “Rožu galerija”, kas iecerēts vairākos stāvos, ar pazemes autostāvvietām un slidotavu uz jumta.

Kūrorta spožums un posts

Par Liepājas kūrorta sapņiem ir īpašs stāsts, jo pilsētai jau kopš 19.gadsimta sākuma bija labas peldvietas un kūrorta slava, ko tā arvien centusies spodrināt. Ne visos laikos gan tas izdevies, toties ambīcijas arvien bijušas lielas – kā toreiz, tā arī tagad. Piemēram, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bija plānots veidot vienotu kūrorta joslu gar jūras krastu no Liepājas līdz Bernātiem, turklāt runāja par viesnīcas celtniecību Bernātos.

Bernātu apbūves kopējā plāna pirmajā kārtā bija plānots iekārtot aizsargjoslu – meža un parka zonu, tālāk no jūras – vasarnīcu rindu ar nelieliem zemes gabaliem. Bet aiz ceļa – vēl divas vasarnīcu rindas un nākamo brauktuvi. Kad celtniecības darbi būtu pabeigti, zemi saimniekiem piešķirtu īpašumā ar mantošanas tiesībām. Tomēr plašais kūrorta apbūves projekts netika īstenots, visdrīzāk, līdzekļu trūkuma dēļ. Netika realizēts arī projekts par tramvaja līnijas izbūvi līdz Bernātiem.

Smilšu pilis vai reāli projekti?

Idejas izvērsties Liepājas piekrastē joprojām nav rimušas un uzvirmojušas ar jaunu spēku. Pašlaik ir nākamais grandiozais piedāvājums – firmas “Colliers International” un partneru iecerētā Peldu iestādes un apkārtējās teritorijas apbūve. Pašas vēsturiskās Peldu iestādes jeb tā sauktās Vannu mājas aizmugurē domāts uzbūvēt vairākstāvu korpusus, kur izvietot četrzvaigžņu SPA viesnīcu, restorānu, bāru, konferenču un izklaides telpas. Blakus plānots uzbūvēt vēl vienu piecstāvu viesnīcas korpusu viesiem, kuri apmetušies uz ilgāku laiku. Tiek arī solīts rekonstruēt Peldu māju, saglabāt šīs parka daļas vēsturiskās, dabas un kultūras vērtības.

Vēl viens SPA kompleksa projekts jau labu laiku gaida īstenošanu – tas parka ziemeļu daļā starp Roņu ielu, Zvejnieku aleju, Kūrmājas prospektu un Baltijas jūras krasta līniju. Te zemesgabals iznomāts SIA “Livland Resort”, kuras pārstāvis Andris Griģis informējis, ka uzņēmums vēlas veidot veselības uzlabošanas un kūrorta centru, izmantojot pieejamos apakšzemes minerālūdens resursus, dūņas, zilo un sarkano mālu. Kompleksā esot paredzēta tirdzniecības zona, klubi, dārzs, kafejnīcas, bāri, panorāmas lifts, apsildāmais āra baseins, procedūru kabineti, masāžas telpas, saunas, burbuļvannas, viesnīca, telpas semināriem utt.

Vai kāds no šiem projektiem patiesi tiks īstenots? Vai Liepāja atkal atgūs kādreizējo kūrortpilsētas slavu? To redzēsim. Bet jāteic, ka pieredze apgūt Liepājas piekrastes zonas plašumus nav spoža. Tā tikko ar lielu blīkšķi izgāzās Baltijas jūras parka grandiozais projekts pilsētas dienvidu galā. Plāni bija grandiozi – uzcelt vairāk nekā 100 labiekārtotu atpūtas māju, tropu ūdens parku, kas darbotos 24 stundas diennaktī, kā arī daudzfunkcionālu centru sporta, veselības, skaistumkopšanas, ēdināšanas un iepirkšanās vajadzībām. Bet šogad Liepājas dome bija spiesta lauzt zemes nomas līgumu ar SIA “Baltic Sea Park Development”, kas pēc vairāku gadu solījumiem tā arī neuzsāka iespaidīgā kompleksa celtniecību.

Vēl viens neīstenots projekts, kas aktualizējās pirms pāris gadiem un būtu varējis atdzīvināt Jūrmalas parku, bija “Dzintara boulinga” īpašnieku piedāvājums, ietverot bijušo restorānu “Banga” un koncertdārzu “Pūt, vējiņi!”, veidot vienotu atpūtas centru. Apbūves priekšlikums paredzēja koncertestrādes rekonstrukciju un viesnīcas būvi koncertdārza teritorijā, atpūtas un izklaides vietas bērniem un pieaugušajiem, strūklakas laukuma paplašināšanu, restorāna “Banga” būvniecību vēsturiskajā vietā u.c. Pagaidām nekā.

 

Plašāk par pētījumu – liepājnieku iecerētajiem megaprojektiem, cīņām starp kūrorta attīstību un rūpniecību, neuzceltajiem pieminekļiem un citiem nerealizētajiem sapņiem, lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17.novembra numurā Sarmītes Pelcmanes publikācijā.

Egona Zīverta foto


“Šeit jābūt kūrortam,” – tā, viesojoties Bernātos, 1924.gadā sacīja toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste.

Foto no arhīviem

Pagājušā gadsimta sākumā ezermalas attīstība bija paredzēta ļoti ambicioza, tā laika kartē iezīmēta teritorija, ko perspektīvā bija domāts uzbērt ezerā rūpniecības vajadzībām, sporta ostai un zvejnieku ostai.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz