Vakar novērojām – pie privātmājām ar slotām un grābekļiem čakli strādā namu saimnieki. Pašvaldības un lielo namu īpašnieku teritorijās rosās sētnieki.

Kā pastāstīja sētniece Valentīna Sļiša, kuras pārziņā četras uzkopjamās teritorijas pilsētas centrā, viņa ik rītu ceļoties tūlīt pēc pulksten trijiem, lai jau piecos varētu sākt strādāt. “Tā kā manas teritorijas atrodas pašā centrā, cenšos, lai līdz astoņiem jau viss lielums satīrīts,” skaidroja sētniece.

“Turklāt brīvdienu man nav, strādāju visas septiņas dienas nedēļā. Priekšnieks katru dienu pārbauda, vai darbs labi izdarīts.”

V. Sļiša, stāstot par šo rudeni, atzīst, ka oktobra sākumā lapkritis sācies diezgan strauji. Nebija, bet tad pēc lielā pūtiena trotuāri un zāle pilna. “No vienas puses, šis darbs nav no vieglajiem. Tā varbūt tikai no malas šķiet: kas tad tur – slotu vicināt. Vajag fizisku spēku un izturību, bet, no otras puses, – nav jāsēž telpās. Varu izkustēties svaigā gaisā un priecāties par dabas skaistumu,” vērtē sētniece.

Viņai, tāpat kā pārējiem kolēģiem, darba rīki salikti ratiņos. Nēsāt līdzi būtu smagi un neērti. Lūk, viena ir mīkstā slota, kas sieta no koku zariem, kas parocīga slaucīšanai. Otra cietāka. Viens grābeklis lapu savākšanai, otrs, lielais, ar kuru savāktās lapas ērti sastumt kaudzēs. Tad vēl saslauku savācējs. Kad vīram brīvāks brīdis, arī tas labprāt nāk palīgos. Kad iedarbina lapu pūtēju, gājēju celiņus var notīrīt ļoti ātri, tikai jāievēro, ka ar to nedrīkst trokšņot ātrāk par pulksten astoņiem no rīta.

Neko sliktu no pilsētniekiem par savu darbu neesot nācies dzirdēt. Vienmēr patīkams pārsteigums, kad garāmgājēji uzslavē un saka labus vārdus.

Egļu ielā satiktā mājas saimniece Inita uz ielas no zālāja grāba lapas, kas sakritušas no tuvējiem kokiem. Tās sapūstas arī no viņas dārzā augošajām ābelēm. Sagrābto saliekot maisā un tad uz savu kompostu, kas dārza stūrī.

Cik pazīstot tuvākos kaimiņus, visi tīra savas teritorijas, jo “tā ir daļa no rudens šarma – grābt un vākt kritušās lapas”.

Inga Lūsiņa vakarrīt ar mazuli pastaigājās Jūrmalas parkā. Jaunā sieviete atzina, ka uz parku nākot vai katru dienu, jo, “manuprāt, nav cita tik krāšņa gadalaika kā rudens”. Novērojusi, ka parkā sētniekiem jātīra diezgan lielas platības, bet tas pat labi, jo ir vairāk laika, lai priecātos par kritušo lapu zeltu.

I. Lūsiņa: “Labi, ka lapas krīt pamazām, lēnām, citādi visu ātri novāktu un rudens baudījums būtu zudis!”

Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls atgādināja, ka kritušo lapu un citu zaļo atkritumu savākšana jāorganizē vai nu zemesgabala īpašniekam, valdītājam, vai daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem.

Zaļie atkritumi ne tikai jāsavāc, bet arī jāutilizē. Varianti ir trīs. Kompostēt un tādējādi iegūt vērtīgu mēslojumu. Savāktās lapas, zarus u.c. zaļos atkritumus pašiem aizvest uz šķirošanas laukumu Ezermalas ielā 11, kur nolikts speciāls konteiners. Var arī vest uz atkritumu poligonu. Visbeidzot namu un zemesgabalu īpašnieki var izmantot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pakalpojumus.

12Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.