Publiciste, literatūrkritiķe, Latvijas Rakstnieku savienības biedre, pedagoģe Lāsma Gaitniece titulam ”Gada liepājnieks 2017” tika nominēta par grāmatas ”Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi” uzrakstīšanu un ieguldīto pētniecisko darbu tās tapšanā. Darbs strukturēts divās daļās – pirmā ir atskats Liepājas medicīnas pirmsākumos, bet otrā – vēstījums par 10 izciliem mūsu pilsētas mediķiem.

L.Gaitniece aizvadīto gadu raksturo kā ļoti dinamisku. ”Pagājušajā gadā ceļu pie lasītājiem sāka divas manas grāmatas – romāns ”Vasarnīca Pārdaugavā” un kultūrvēsturiskas ievirzes darbs ”Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi”. Bija milzīgs, pat bērnišķīgs prieks abas šīs grāmatas pirmoreiz turēt rokās. Gan viens, gan otrs izdevums ir ilgu un neatlaidīgu pūliņu rezultāts. Grāmatas ”Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi” gadījumā tas bija neatlaidīgs darbs daudzu gadu garumā.” Savukārt pērnā gada nogale L.Gaitniecei nesa priecīgu ziņu – viņa tika uzņemta Latvijas Rakstnieku savienībā.

Uz grāmatas par Liepājas ”veco” slimnīcu atklāšanas svētkiem Liepājas pārstāvniecībā Rīgā bija ieradušies arī tās galveno varoņu – veco mediķu – bērni. Vairāki no viņiem sekojuši savu vecāku pēdās.

”Aizvadītais gads bija bagāts ar jauniem izaicinājumiem. Ātri nācās pieņemt lēmumus, novērtēt situāciju, ko un kā rīkoties. Viens no šādiem izaicinājumiem bija piedāvājums sākt darbu rakstu krājuma kultūrai un brīvai domai ”Jaunā Gaita” redkolēģijā. Ja dzīve kaut ko piedāvā, atbilde ir jāsniedz ātri. To saku arī saviem studentiem – pamēģiniet un vismaz tad nenāksies nožēlot, ka esat palaiduši vējā izdevību. Nekļūdās vien tas, kurš neko nedara.”

L.Gaitniece ir pārliecināta, ka ne jau cilvēka gudrība vienmēr ir izšķiroša – reizēm vērtīgākas īpašības ir centība un pašdisciplīna.

”Kāds talants piemīt ikvienam, taču daudz sarežģītāk ir to noslīpēt, lai tas patiesi uzmirdzētu kā talants. Pats par sevi talants reti kad ir vērtība – tas kļūst vērtīgs tikai tad, kad tiek likts lietā. Neko nedarot, nebūs rezultāta – tā ir centība un neatlaidība, kas palīdz sasniegt iecerēto.”

Par savu galveno motivāciju L.Gaitniece smejot saka: ”Tas, iespējams, ir mazliet smieklīgi, taču man būtu žēl, ja pēc gadiem nāktos nožēlot, ka man toreiz nepietika dūšas un pašiniciatīvas, tādēļ es palaidusi garām dažādas lietas. Nedrošība un gļēvums nav cilvēka sabiedrotie, gluži otrādi, tie var nest lielu postu!”

Arī saviem studentiem viņa stāsta, ka, ne jau vienmēr mēģinot, viss izdosies, taču tas vismaz garantēs, ka vēlāk nebūs nožēlas par nepadarīto!