Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Lauksaimniecībai šogad atvēl divreiz mazāk naudas

Lauksaimniecībai šogad atvēl divreiz mazāk naudas
19.01.2009 07:04

Atslēgvārdi

Zemkopības ministrija informējusi, ka valsts subsīdijās lauksaimniekiem šogad plānots sadalīt 17 596 868 latus. Pērn naudas summa, ko izlietoja šīs tautsaimniecības nozares atbalstam, bija ievērojami lielāka – 32 miljoni latu.

Kredītu dzēšanai iedala pārāk maz

Atvēlēto līdzekļu prāvāko daļu saņems lopkopība, kur ciltsdarba veikšanai saimniecībās atvēlēti 6 927 597 lati, augkopībai plānots novirzīt 628 500 latu, šās nozares izglītībai un zinātnei –1 276 500, lauksaimniecībā izmantojamās augsnes ielabošanai – 165 000, bet bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādei un pārstrādei –200 000 latu. Pērn noslēgto līgumu izpildi finansēs 1 305 431 lata apmērā.

Turpmāk plānots veicināt arī produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanu, kā arī sniegt finansiālu palīdzību lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai un lauksaimnieku biedrībām un nodibinājumiem. Tirgus veicināšanā paredzēts ieguldīt 127 500 latu, lauksaimniecības nozaru riska samazināšanas fondā – 500 000, bet atbalstam sēklkopībā – 16 382 latus.

Viens no visapdraudētākajiem darbības sektoriem lauksaimniecībā pašlaik ir lauku saimniecību un kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai paņemto kredītu dzēšanas sektors. Tam iedalīti tikai 5 750 658 lati, kas, salīdzinot var vajadzībām, nudien nav daudz.

Domā, kā sadalīt SVF līdzekļus

Par daudzus miljonus latu prāvo subsīdiju samazinājumu šā gada saimniekošanai neapmierinātību paudusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Lauksaimnieku kooperatīvu asociācija un biedrība “Zemnieku saeima”, tomēr viņu iebildumi būtiskus uzlabojumus nav devuši. Jāteic, ka ārkārtīgi nožēlojami ir tas, ka valsts subsīdijās šogad nav atradusies nauda arī tā dēvētajai skolas piena programmai. Lai bērni varētu izdzert dienā vienu piena glāzi, nepieciešamā finansējuma summa nebūt nesniedzās miljonos.

Komentējot lauksaimniecībai paredzēto atbalstu un tā sadalījumu, kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča teica, ka šajos laikos katrs atspaids lauksaimniekiem būtu svarīgs, taču, kā nu ir noticis, tā ir un jāsamierinās ar atvēlēto. Kooperatīvajām sabiedrībām, viņaprāt, būtu jāiemācās darboties, vispār iztiekot bez subsīdijām, taču smagā ekonomiskā situācija, kurā pret savu gribu esam nonākuši, nav tas īstākais brīdis, lai to sāktu darīt.

Tāpēc, rēķinoties ar to, ka subsīdiju vilciens ir aizgājis, Kooperatīvo sabiedrību asociācijā pašreiz strādājot pie priekšlikumiem, kā sadalīt Starptautiskā valūtas fonda aizdotos līdzekļus, lai kooperatīvi varētu sniegt zemniekiem nepieciešamo atbalstu. Viens no virzieniem, kur laukos palīdzība akūti nepieciešama, esot īstermiņa kredīti apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Citiem vārdiem sakot, atbalsts vajadzīgs, lai lauksaimnieki varētu paveikt pavasara sēju un valstī krasi nesamazinātos apsētās platības.

Laikā, kad notika subsīdiju projekta apspriešana, biedrība “Zemnieku saeima” aicināja ierobežot līdzekļus Lauksaimniecības riska fonda uzturēšanai. Tomēr tas nav noticis. Arī Durbes kooperators S.Bēča domā, ka riska fonds nedarbojas un nav iemantojis lauku apsaimniekotāju uzticību. “Kā esmu dzirdējis, Dienvidkurzemē tam nav saņemts neviens pieteikums. Tāpēc domāju, ka, iespējams, vēlāk fondam paredzētā nauda tiks pārdalīta citiem mērķiem. Subsīdiju nolikums tādas tiesības rīkoties ministrijai piešķir,” teica S.Bēča.

Samazinājuma sekas būs jūtamas

Savukārt Liepājas Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis skaidroja, ka valsts atbalsta samazinājums šim gadam ir stipri manāms un sekas tam būs jūtamas. “Es vēl neteiktu neko, ja subsīdijas būtu samazinātas dažādu konferenču un pieredzes apmaiņas braucienu rīkošanai, jo vienu gadu var paciesties un tas būtiski situāciju neietekmētu, taču palīdzību ražošanai tik lielā mērā apcirpt nepieklājas, jo īpaši tādēļ, ka visas izmaksas pieaugušas un turpina palielināties,” viņš sprieda.

Nevērīgajai attieksmei, kas no gada gadā, bet tagad jo īpaši ir izjūtama augsnes uzlabošanas jomā, varot būt bēdīgas sekas, jo meliorācijas sistēmas atrodas avārijas stāvoklī un tās ir nepieciešams sakārtot, lai neaizlaistu postā lauksaimniecībā izmantojamo zemi. J.Briedis teica, ka arī tehnikas iegāde lauku saimniecībās kļuvusi problemātiska, jo no tā finansējuma, ko piešķir Eiropas Savienības strukturālie fondi, zemnieki nesaņem neko, jo visa nauda nonāk traktoru un kombainu tirgotāju kabatās.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Arī tehnikas iegāde lauku saimniecībās kļuvusi problemātiska, no Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma zemnieki nesaņem neko – visa nauda nonāk traktoru un kombainu tirgotāju kabatās.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz