Pavasarī, laikapstākļiem kļūstot siltākiem, velosipēdisti Liepājā redzami arvien vairāk. Es jau piekto gadu esmu aktīva velosipēdiste un kopumā mani apmierina pilsētas velo infrastruktūra. Mums ir daudz veloceliņu, viss ir izbūvēts tā, lai varam ērti pārvietoties. Pat no Liepājas uz Grobiņu. Liepājā par riteņbraucējiem ir padomāts!

Attīstīta velo infrastruktūra arī piesaista tūristus. Esmu novērojusi, ka tūristi arvien biežāk izvēlas pārvietoties ar velosipēdu, atbrauc līdz Liepājai ar auto, to noliek un tālāk dodas ar velosipēdiem.

Liepājā un tās apkārtnē ir daudz vietu, kur aizbraukt. Tagad ērti varam nokļūt Grobiņā. Citi, drosmīgāki, brauc tālāk – uz Pāvilostu.  Varu taču paņemt līdzi visu nepieciešamo un tikai braukt. Kāpēc ne?

Es pati esmu Vācija pārvietojusies ar velosipēdu un man šis pārvietošanās veids šķiet labāks un patīkamāks – izvēlies savu maršrutu, lēnām braucot, apskati, ko vēlies. Tas ir ērti. Es ikdienā pārvietojos ar velosipēdu, braucu uz darbu un mājās. Nav jāgaida autobusi, vai jābūt no citiem atkarīgai. Paņem savu riteni un brauc. Reizēm gribās pēc darba izvēdināt galvu, varu ieplānot citu maršrutu, izmest lielāku līkumu. Tas ir patīkami, uzreiz pārņem pozitīvisma lādiņš.

Arī laikapstākļi netraucē, ja ir piemērots apģērbs. Man velosezona nav jāuzsāk, jo ar riteni pārvietojos visu gadu. Cepure, šalle, cimdi, siltas kājas ir – var braukt. Arī ziemā velosipēdistiem braukšanas apstākļi ir visai labi. Veloceliņi tiek tīrīti.

Protams, ir arī lietas, kuras vajadzētu uzlabot, jo veloceliņu kvalitāte mēdz būt dažāda. Esmu ievērojusi, ka daudzviet, celiņam beidzoties, nav pareizi izbūvētas nobrauktuves – tās dažviet ir ļoti augstas. Tāpat tie mēdz būt ļoti nelīdzeni.

Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nesabojātu riteni. Es vēlētos, lai arī pilsētas centrā būtu vairāk padomāts par velosipēdistiem.

Tiesa, velosipēdisti var braukt arī pa ceļu, taču ļoti bieži esmu pieredzējusi, ka autovadītāji nerespektē riteņbraucējus. Viss būtu kārtībā, ja autovadītāji ievērotu pareizo distanci, jo reizēm velosipēdisti tiek vienkārši spiesti nost no ceļa. Ļoti nepatīkami ir tad, kad brauktuve jādala ar smagajām mašīnām.   

Tāpat velosipēdistiem nākas traucēt gājējus, pārvietojoties pa gājēju celiņiem. Pašai nav nācies gūt rūgtu pieredzi – ir tikai jābūt uzmanīgiem un jārespektē otrs.

Bieži ar citiem velosipēdistiem esam pieredzējuši situācijas, kad gājēji iet pa velo celiņiem un sūdzas, ka viņiem brauc virsū. Neviens jau speciāli virsū nebrauc – arī gājējiem pašiem būtu jāskatās, kur iet. 

Protams, vienmēr gribas vairāk, taču ceru, ka ar laiku tiks novērstas arī dažādas nepilnības. Svarīga jau arī katra attieksme. Ja būsi pozitīvs – visā pozitīvo arī saskatīsi!

Laura Pirtniece, riteņbraucēja