Vakar grupas “Līvi”
dalībnieku un tās skarto sirdis pukstēja vienā ritmā, kad labāko dziesmu
koncertā “Nezāles neiznīkst” skanēja tik pazīstamā “Zābaku
dziesma”, “Dzelzsgriezējs”, “Zīlīte”, “Ziņģe par
bailēm” un citas dziesmas. Un īpašais brīdis,  pie koncertestrādes “Pūt, vējiņi!”
atklājot piemiņas un satikšanās vietu “Spoku koks”, apliecināja, ka
“Līvu” leģenda ir nemirstīga.

“Spoku
koku”, kas šonedēļ izaudzis netālu no ieejas koncertdārzā
“Pūt, vējiņi!”, pārējie parka koki labprāt pieņēmuši savā pulkā.
Piemiņas un satikšanās vieta tapusi, lai atgādinātu par leģendāro Liepājas
grupu “Līvi”, ar kuru uzaugušas un brīvības garu sevī stiprinājušas
vairākas paaudzes ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā. “Spoku koks”,
ko no četriem tūkstošiem metāla stienīšu veidojis mākslinieks Reinis Kuncītis,
tagad būs tikšanās vieta visiem “Līvu” kultūras skartajiem.

Tuvu
“Spoku koka” saknēm ieraudzīt slīpētā metālā iegravētus aizsaulē
aizgājušo līvu vārdus un paklusēt viņu piemiņai. Pavērties koka zaros un
ļauties rotaļai, meklējot piecus mūzikas instrumentus. Liepājas kaltajā bruģī
saskatīt “Līvu” labāko dziesmu nosaukumus. Pasēdēt uz soliņiem
ģitāras grifa formā un, nospiežot pogu, iegrimt leģendārās grupas dziesmu
skaņās un atmiņās. Vakara stundās vērties gaismu rotaļās koka zaros. 10 metru
platajam laukumam, kurā saknes dzinis sešus metrus augstais koks, šķiet, ir
visas iespējas kļūt ne tikai par “Līvu” leģendas glabātāju, bet arī par
vietu, kur satiekas un pieredzē dalās paaudzes.

Atgādinām, ka
sākotnēji māksliniecei Elitai Patmalniecei pēc viņas dzīvesdrauga Jāņa Groduma
aiziešanas mūžībā bija radusies iecere par piemiņas vietu – roka ministra
krēslu, bet pagājušā gada rudenī pēc tam, kad negaidīti aizsaulē devās vēl
viens līvs Aivars Brīze, nodoms transformējās “Spoku koka”
idejā, ko īsteno Mārtiņa Freimaņa fonds kopā ar “Līvu” skartajiem.

Liepājnieku pirmās
atsauksmes vēl pirms objekta atklāšanas bija sajūsmas pilnas. Cilvēki gāja
garām un izteicās, ka koks ir ļoti skaists un iespaidīgs. Tāpat arī sociālajos
tīklos pie publicētajām “Spoku koka” fotogrāfijām lasāmi atzinīgi
vārdi.

Viens no pirmajiem līviem Juris Pavītols
sacīja, ka “Spoku koks” šķietot vizuāli interesants, taču viņš to
neuztver kā pieminekli sev: “Nebiju domājis, ka man būtu jātaisa
piemineklis. Tas man šķiet jocīgi. Es drīzāk to uztveru kā pieminekli mūziķiem
un mūzikai, taču ne absolūti personīgi.” Līdzās grupai “Līvi”
viņš nosauca “Credo” un “Neptūnu”. Savukārt īstenais līvs
Ainars Virga teicās jūtamies kā svētkos un par “Spoku koku”
sacīja: “Super! Tas ir jāredz katram.” Viņš pats gan sevi par līvu
vairs nesauc: “Pēdējie līvi, kas bija palikuši, tie bijām mēs ar
Janku (Jāni Grodumu – I.K.). Tā kā Jankas vairs nav, tad es viens pats neesmu
nekāds līvs. Tā tas ir, un viss.”

70Skatīt galeriju