Šomēnes Liepājā viesojās
RTU un Latvijas Universitātes maģistri, topošie arhitekti un pilsētvides
plānotāji, lai pētītu Liepājas pilsētvidi. Rīdzinieku secinājumi bija dažādi un
skats no malas vienmēr ir noderīgs, bet 
ar nedēļu ir par maz, lai izpētītu mūsu pilsētu.

Pētot  Liepāju, viņi tā arī nesaprata pa kuru ceļu
labāk tikt līdz jūrai. Līdz ar to, atbalstīja jau vienu no Liepājas domes
iecerēm – ceļa izbūvi no promenādes. 
Savukārt Kūrmājas prospektu, kas ir galvenais ceļš uz jūru, topošie
speciālisti pat īsti nepieminēja, vien atzīmēja, ka tas ir pārāk pelēcīgs un
nepiesaistošs, lai gan tur uzstādītas Liepājas himnai veltītas skulptūras, kam
būtu jāpievērš tūristu uzmanība. Viņu skatījumā mīnuss Liepājā ir graustu
problēma, un tas, ka skaistas ēkas ir neapdzīvotas, ko arī vietējie atzīst par
problēmu. Ne tikai pilsētas centrā, bet arī daudzi skaistie Karostas nami.

Savukārt vērtīga atziņa, ko
šajā seminārā ieguvām –  jāizmanto
Liepājas studentu potenciāls. Šobrīd jau gatavojamies veikt domes lūgtu Liepājas
iedzīvotāju aptauju par dažādiem vides jautājumiem – vides pieejamību, par
pilsētas zaļo zonu un par veicamajiem uzlabojumiem. Domei vajadzētu izmantot
to, ka mums ir topošie jaunie speciālisti, kuri ir pietiekami uzņēmīgi un
zinoši.

Svarīgākais, ko pēc šīs
tikšanās savstarpējās sarunās sapratām – 
Liepāja ir unikāla un mums nekādā gadījumā nevajag šeit Rīgu.  Rīdzinieki runā par iekšpagalmu kultūru,
Kalnciema kvartālu, it visā piesaucot Rīgas piemēru, bet mums to nevajag. Ja
vajadzēs, mēs uztaisīsim.

Liepājnieki dzīvo ļoti labā
vietā. Mums apkārt ir vērtīgas un daudzveidīgas dabas teritorijas. Tas ir liels
pluss, ja vienu dienu vari aizbraukt uz jūru, nākošajā uz Beberliņiem
atpūsties, aiziet ekspedīcijā uz Liepājas ezeru vai izbraukt veloceliņu maršrutu.
Mums ir tik dažāda daba un salīdzinoši daudz zaļās zonas arī pilsētas centrā.
Problēma, kas minēta arī pilsētas Vides rīcības plānā, ka tās ne vienmēr ir
kvalitatīvas. Lielos parkus sakopj, bet mazajiem neatliek līdzekļu. 

Manuprāt, Karosta nav līdz
galam novērtēta. Lielākā daļa, kas tur dzīvojuši lieliski apzinās, ka dzīvo
teju kūrortā. Patiesībā šādā vietā zemei jābūt ļoti vērtīgai, bet Karostā
šobrīd ir vieni no lētākajiem īpašumiem 
pilsētā.

Patīkami un ērti, ka
pabeigta Lielās ielas skvēra rekonstrukcija. Labi, ka pilsētas centrā vairs nav
jāpārvietojas pa sadrupušām betona plāksnēm. Pie universitātes līdz šim bija
tikai viena soliņu vieta, vajadzēja vietu, kur piesēst.  Arī ideja šo skvēru saukt par Studentu
laukumu nav peļama, bet katram jau šī vieta saistās ar kaut ko savu. Tomēr līdz
galam nav skaidra ideja par skvērā izveidotajām joslām.

Lai pilsēta attīstītos,
galvenais ir labi visu pārdomāt un tad darīt. Piemēram, kabeļu veikparks
Beberliņos tam ir labs piemērs. Izveidotie veloceliņi ir liels pluss. Daudzi
liepājnieki jau arī pirms tam ar velosipēdu pārvietojās, bet pa tam paredzētu
ceļu, tā ir cita lieta. Savukārt vairāk vajadzētu padomāt par to kā aktīvi
laiku pavadīt bērniem.

Mēs, kā vides pārvaldības
studenti, esam pieteikuši Liepājas Universitāti Ekoskolu programmai, kas ir
viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības moduļiem
pasaulē. Liepājā mums jau ir viena Ekoskola – Ezerkrasta sākumskola. Mēs esam
otrā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas šai programmai pieteikusies.
Pamatdoma ir tāda, ka izglītības iestāde eko programmas ietvaros izveido un
ievieš vides pārvaldības sistēmu. Tas nozīmē, ka skolā ir eko padome, vides
rīcības plāns, tiek novērtēta mācību iestādes ietekme uz apkārtējo vidi.
Piemēram, cik mēs saražojam atkritumus, cik tērējam energoresursus un
tamlīdzīgas lietas. Var sākt ar tādu elementāru lietu kā atkritumu šķirošanu
skolā. Ikdienā jāievieš ilgtspējīga domāšana vides jautājumos. Tādēļ ceram, ka
līdz nākamajam mācību gadam arī mūsu universitāte būs ieguvusi Ekoskolas
nosaukumu.