Mīļie kolēģi, draugi, sadarbības partneri! Manā dzīvē ir
noslēdzies ļoti skaists, pieredzes un iedvesmas bagāts posms – no rītdienas
mani vairs nesastapsiet Kultūras pārvaldē. Kad Dome pirms 7,5 gadiem izveidoja
Kultūras pārvaldi, man bija liels gods un izaicinājums pieņemt tās vadību – bez
pieredzes vadītājas amatā, bez dziļām zināšanām kultūrā, tikai ar lielu ticību
un mīlestību pret kultūru un radošajiem liepājniekiem. Pateicoties jūsu
atbalstam, padomiem, dāsnumam, daloties zināšanās, mēs kopā šajos gados esam
paveikuši ļoti daudz.

Ar Liepājas literātu veikumu, kas materializējies daudzu
izdoto grāmatu formā, lepojamies ne vien mēs, bet uz mums ar baltu skaudību
skatās visa Latvija. Liepājas māksla iemūžināta vairākās grāmatās un joprojām
meistari rada arvien jaunus, brīnišķīgus darbus, Aivara un Ingas Kleinu
izlolotais plenērs ik gadus pulcē arvien vairāk mākslinieku.

Liepājas teātris ir spoža zvaigzne Latvijas teātru
zvaigznājā, esmu laimīga, ka man bija iespēja kļūt par ”mammu” 16 jauniem,
nedrošiem jauniešiem, kas uzsāka studijas Klaipēdas universitātē un nu kļuvuši
par lieliskiem skatuves māksliniekiem.

Piedodiet, ka joprojām man gribas jūs uzrunāt – sveiki,
mazie! Jā, vēl nepaguvām atrisināt jautājumu par teātra mazo zāli – ja gribam,
lai teātris tikpat veiksmīgi strādā arī turpmāk, jāuzbūvē Mazā zāle blakus
teātrim! Un tikai šāds ir vienīgais un pareizais risinājums – Mazajai zālei
jāatrodas blakus teātrim.

Kopā esam sakārtojuši bibliotēku tīklu un atjaunojuši
Liepājas muzeju – pateicoties šo iestāžu fantastiskajiem darbiniekiem gan
muzeju, gan bibliotēkas piepilda arvien jauni un jauni apmeklētāji. Tāpēc jāiet
tālāk – jāuzbūvē Liepājas Jūras muzejs un jāpārbūvē Centrālās zinātniskās
bibliotēkas ēka Zivju ielā – tā ir unikāla bagātību krātuve, kura godā ceļama
plašākās un mūsdienīgās telpās.

Jaunu, mūsdienīgu izskatu ieguvis Liepājas Latviešu
biedrības nams – gribas novēlēt, lai to kā savas īstenās mājas arvien vairāk
varētu izmantot Tautas mākslas centra kolektīvi, kuri ir pamatu pamats mūsu tautas
un nacionālās kultūras pastāvēšanai.

Kopā ar mūžam jaunajām ”Atštauku” meitām esam saglabājuši un
attīstījuši Folkloras centra ideju – nu jau ikviens liepājnieks zina, kura
taciņa ved uz ”Namīnu”! Izveidots virtuālais kino muzejs, beidzot mūsu cirka studija
tikusi pie savām mājām, kuras vēl jāapdzīvo un jāiedzīvina, kopā esam
izveidojuši jaunus festivālus un jaunas tradīcijas, realizējuši dažbrīd trakas
un radošas idejas, radījuši ”Liepājas stāstu” un ”Kapteiņa stāstus”… Un taps
vēl jauni stāsti!

Tāpēc paldies visiem par šo brīnišķīgo laiku – man bija
patiess prieks un lepnums strādāt ar jums visiem kopā – uzklausīt un palīdzēt
realizēt jūsu idejas, uzmundrināt, kad kādam dūša papēžos, iedrošināt radīt un
dāvāt cilvēkiem prieku! Tā bija liela privilēģija – būt Liepājas kultūras
procesu koordinatoram, būt tuvumā Olafam Gūtmanim, Jēkabam Ozoliņam, Valdim
Vikmanim, Aldim Kļaviņam, Jānim Dreiblatam, Imantam Kalniņam, Inārai
Kalnarājai, Austrai Pumpurei un daudziem citiem, kuri ir patiesie Liepājas
sirdspuksti! Liepāja bez kultūras būtu kā cilvēks bez sirds. Liepājas radošie
ļaudis ir mūsu pilsētas sirdspuksti – saudzējami, lolojami, atbalstāmi,
uzmundrināmi un iedvesmojami, ko no sirds novēlu savam pēctecim!

Paldies visiem maniem lieliskajiem kolēģiem pašvaldībā un
pārvaldē, ar kuriem man bija iespēja kopā strādāt, paldies žurnālistiem, kuri
mūs gan modri vēroja, gan vienmēr atbalstīja, paldies liepājniekiem, kuri gan
pēla, gan slavēja, gan sniedza jaunas idejas un ieteikumus, paldies!