Ar kuģu taurēm un ugunspuķu zalvēm debesīs atzīmēta ciparu maiņa kalendārā. Vienā naktī mainās daudz – nodeg ēka, izzog seifu, kāds skata rozā sapnīšus atskurbtuvē, kāds cīnās ar vientulību, kāds vēlē augstas laimes draugu pulkā.

Ne obligāti visam jānotiek tik krasi, dramatiski ar noslieci uz traģismu. Līdz ar ēkām izplēn atmiņas, līdz ar naudu ikdienas sapņi.

Interesanti, ka pāris dienu laikā Licentia Poetica redakcijas elektroniskajā pastā iesūtīti daudz rakstu darbi ar pretenziju uz literāru sacerējumu. Redakciju gaida interesants un darbietilpīgs process, lai izvētītu, kuri no darbiem atbilst Licentia Poetica koncepcijai. Nepietiek ar to vien, ka cilvēks raksta. Esam lasījuši plašas, reizēm apvainojumiem pilnas diskusijas par to – kā vispār un pēc kādiem kanoniem jāvērtē literatūra.

Jāsaprot ir tas, ka neviens nevienam nav neko parādā. Ir dažādi masu plašsaziņas līdzekļi, kuros iespējams savus darbus ievietot bez jelkādas redakcijas caurskates. Galu galā, katram savs lauciņš un druva.

Licentia Poetica redakcija