Lielbritānijas Arodbiedrību kongress (TUC), kas apvieno valsts lielākās arodbiedrības, norāda, ka šis ir vērienīgākais streiks valstī kopš 2011.gada.

Streika dēļ trešdien valstī slēgtas tūkstošiem skolu un ievērojami traucēta sabiedriskā transporta darbība, jo streikā piedalās vilcienu vadītāji, kā arī robežsardzes darbinieki Lielbritānijas lidostās un ostās.

Visā valstī paredzētas plašas demonstrācijas, lai protestētu pret valdības ieceri ar likumu aizliegt sabiedriskajā sektorā strādājošo streikus.

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki, jo inflācijas straujais pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Premjerministrs Riši Sunaks līdz šim ir pretojies valsts sektorā strādājošo prasībām būtiski palielināt atalgojumu laikā, kad strauji pieaug patēriņa cenas. Premjerministrs brīdinājis, ka būtiska atalgojuma palielināšana var apdraudēt mēģinājumus ierobežot inflāciju, un aicinājis uz saprātīgu atalgojumu palielināšanu.

Arodbiedrības pārmetušas Sunakam, kurš pats ir miljonārs, ka viņam nav zināmas problēmas, ar ko saskaras strādājošie cilvēki, kuriem grūti nopelnīt dienišķo iztiku.

“Slodze ir arvien lielāka un lielāka, un līdz ar inflāciju mūsu alga ir arvien mazāka,” ziņu aģentūrai AFP norādīja 57 gadus vecais Londonas skolotājs Naidžels Adamss, kurš bija viens no tūkstošiem skolotāju, ka šodien devās protesta gājienā pa Londonu.

“Mēs esam pārguruši,” viņš sacīja, piebilstot, ka no tā cieš gan paši skolotāji, gan skolēni.

Lielbritānijā jau mēnešiem ilgi notiek streiki, piedaloties tūkstošiem strādājošo, tai skaitā pasta darbiniekiem, advokātiem, medmāsām un dzelzceļa darbiniekiem. Tikmēr inflācija Lielbritānijā pārsniegusi 11%, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā 40 gadu laikā.

Nodarbinātības centra darbinieks un arodbiedrības pārstāvis Greiems, kurš nevēlējās AFP atklāt savu uzvārdu, sacīja, ka cilvēkiem nav citas iespējas kā streikot.

“Dažiem mūsu biedriem, lai gan viņi strādā, joprojām ir jādodas uz pārtikas bankām,” atklāja Greiems.

“Ne tikai algas netiek līdzi, bet dārgākas kļūst arī tādas lietas kā braukšanas maksas, domes nodoklis un īres maksa. Viss, ko mēs saņemam, tiek apēsts,” viņš piebilda.

Londonas Kingskrosas stacijā 50 gadus vecā labdarības organizācijas darbiniece Keita Lūisa sacīja, ka jūt līdzi streikotājiem, neskatoties uz to, ka viņas vilciens kavējas.

“Es saprotu. Mēs visi esam vienā laivā. Visus skārusi inflācija,” viņa piebilda.

Vēl viens Londonas satiksmes mezgls Londonbridžas stacija šodien tika pilnībā slēgta.

61 gadu vecais vilciena vadītājs Tonijs sacīja, ka piedāvātais algas paaugstinājums ir tik neliels, ka to var uzskatīt par apvainojumu.

“Mēs strādājām visu kovida laiku. Mēs tikām cildināti kā būtiski darbinieki un tad šis pliķis sejā,” sacīja Tonijs, kurš arī nevēlējās atklāt savu uzvārdu, uzsverot, ka viņi pelnījuši algu palielinājumu, kas “ļautu izturēt inflāciju.

Taču valdība un uzņēmumi ir ieņēmuši stingru nostāju algu jautājumā.

Izglītības ministre Džiliana Kīgana radio sacīja, ka ir sarūgtināta par skolotāju streikošanu, kā dēļ tika slēgtas tūkstošiem skolu.

Savukārt arodbiedrības vadītājs Marks Servotka sacīja, ka valdības nostāja nav ilgtspējīga, streikiem pieņemoties plašumā.

Viņš norādīja, ka nākamajā nedēļā plāno streikot medmāsas un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki, bet pēc tam ugunsdzēsēji.

Sunaks trešdien parlamentā paziņoja, ka valdība skolotājiem jau nodrošinājusi “lielāko atalgojuma pieaugumu pēdējo 30 gadu laikā”, tai skaitā 9% jaunajiem skolotājiem.

Premjerministrs aicināja arī opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderi Kīru Stārmeru nosodīt skolotāju streikus.

Lielbritānijas statistikas biroja dati liecina, ka streiku dēļ pērn jūnijā-novembrī tika zaudēti 1,6 miljoni cilvēkdienu, kas ir augstākais līmenis sešu mēnešu periodā vairāk nekā 30 gados.

Tikmēr novembrī vien streiku dēļ tika zaudēti 467 000 cilvēkdienu, kas ir augstākais līmenis kopš 2011.gada.