Bija pagājuši tikai septiņi mēneši kopš pirmā pamatakmens ielikšanas brīža jaunajai sporta būvei, un 1998. gada 28. oktobrī ar Latvijas un Francijas junioru izlašu spēli tiek atklāta halles darbība.

Ar ripas iemetienu laukuma centrā sākas katra hokeja spēle. Vismaz tā šķiet skatītājiem. Tikmēr spēlētājiem, laukuma un brigādes tiesnešiem, apkalpojošam personālam tā nav.

Viens no pirmajiem turnīriem hallē bija Kurzemes čempionāts. Liepājas tiesnešiem bija tik liels entuziasms, ka tika nozīmēta pilna brigāde, ieskaitot vārtu tiesnešus, kuru pienākums pēc gūtajiem vārtiem ir signalizēt ar iededzinātu sarkanu lampu aiz vārtiem.

Spēles pēdējās sekundēs liepājnieki uzbrūk un… ripa nedaudz pārslīd vārtu līnijai. Tolaik vēl nepieredzējis tiesnesis signalizē par vārtu guvumu ne tikai ar lampu bet ar rokām, balsi.

Pretinieku rindās spēlēja daži ceļu policisti, kuri pieņem loģisku lēmumu: “Pārbaudīsim to klaunu ar alkometru.”

Nesmukums neapstiprinās, un vārtu guvums tiek ieskaitīts. Šos vārtus guva Liepājā pazīstamais futbolists un treneris Jānis Intenbergs.

Starp citu, Jānis nav vienīgais citu sporta veidu pārstāvis, kurš spēlēja hokeju. Arī Ainārs Linards, Māris Šveiduks, Lauris Freibergs nesmādē šo spēli.

Protams, tiesnešu darbā neiztikt bez citiem kurioziem. Visvairāk to bijis starptautiskos turnīros, tai skaitā pasaules U18 čempionātos.

Reiz kāds poļu tiesnesis vēlējās ieprotokolēt noraidījumu, kad pēdējais apmeklētājs jau bija pametis arēnu.

Vēl cits referee pēc paziņota vārtu guvuma spēli neatsāka no centra, radot neizpratni gan spēlētājos, gan skatītājos.

Šis kungs pēc četriem gadiem tiesāja pasaules čempionātā Rīgā spēli Latvija–Kanāda…

Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas treneris spēlētāju numurus apzīmēja ar skaistām puķītēm, bet tiesnešu brigādei hieroglifu vārdnīcas nebija pa rokai…

Vienīgais Ziemeļkorejas delegācijas pārstāvis, kurš prata krievu valodu, bet ne angļu, uzradās pēdējā brīdī, jo bija gājis apskatīt mūsu skaisto pilsētu.

Šo jautājumu atrisināja, bet ne ripu problēmu. Katrā treniņā pirms spēles iesildīšanās reizē organizatori komandām izsniedz 20 ripas.

Pēc šīs valsts aktivitātēm uz ledus palika apmēram 3 ripas.

Tajā pašā čempionātā datorā tika ierakstīts, ka vārtsargs uzvarējis un zaudējis astoņos iemetienos.

2009. gada novembrī Liepājā norisinājās Kontinentālā kausa izcīņa. Ieradās poļu komanda “Cracovia” ar daudziem faniem. Poļu līdzjutēji, kuri pazīstami ar līdzjušanu futbolā, atstāja savus autogrāfus uz daudzām mūsu pilsētas sienām. Bija arī dūmu svece tribīnēs. Laikam sajauca ar futbola stadionu. “Liepājas metalurgs” viesus no Krakovas apspēlēja ar 6:5.

Austrijas komanda “Red Bull Salzburg” Liepājā ieradās ar galveno treneri Pjēru Peidžu priekšgalā. Šis kungs 1993. gadā tika nominēts NHL gada labākā trenera balvai (“Jack Adams Award”).

Šo rindu autoram kā spēles sekretāram bija pienākums saņemt spēles pieteikumu. Atverot ģērbtuves durvis, austriešu hokejisti jautri saka: “Ej pa kreisi.”

Pasaulē pazīstamais hokeja treneris savu komandtiltiņu bija ierīkojis halles 4. ģērbtuves dušā.

Tur bija viss – galdiņš, dators, spēles plāns, trenera asistents Reijo Routsalainens, kurš ir pazīstams Somijas izlases un NHL spēlētājs.

Savukārt Baltkrievijas čempionāta spēlēs vieskomandu treneri dažreiz palūdza Liepājas tiesnešu brigādi pamest viņu telpas. Pāris reizes protokols jāraksta, tribīnēs sēdot.

2009. gada 3. oktobrī Liepājā norisinās pirmā Kontinentālās hokeja līgas spēle ar Rīgas “Dinamo” piedalīšanos. Uz spēli bija ieradies visas līgas apsardzes priekšnieks.

Visiem zināms, ka svinīgos pasākumos līdzās galvenajām personām piedalās arī jaunā paaudze. Todien bija paredzēts, ka spēles atklāšanas ceremonijā līdzās hokeja meistariem stāvēs formās tērpti Liepājas jaunie hokejisti.

Augstais viesis, ieraudzījis mūsu puikas ejam iekšā hallē ar lielām somām, kurās, protams, bija slidas un forma, sāka bļaut, ka tā nedrīkst, skaidrojot, ka

vietējie tak nesaprot, kas ir terorisms.

Veselais saprāts tomēr ņēma virsroku.

Arī meitenes spēlē hokeju. 2008. gada septembrī tika fiksēts Ginesa rekords sievietēm, kad olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Slovākija uzvarēja Bulgāriju ar 82-0. Spēles sekretārs vēl vismaz pusstundu pēc mača beigām pildīja protokolu.

Starptautiskās hokeja federācijas IIHF pārstāvis minēja, ka arī slovākietēm tiks “pakratīts ar pirkstu”, jo, raugi,

Itālija, Horvātija, Latvija spēlē pret Bulgāriju nebūt nelaida laukumā visas spēcīgākās.

Taču pasaulē ir bijis vēl trakāk. 1998. gadā Āzijas/Okeānijas U18 čempionātā Dienvidkoreja uzvarēja Taizemi 92-0. Tā laika pasaules sporta prese rakstīja, ka taizemiešu vārtsargs stāvēja vārtiem blakus un ar nūju mēģināja ripu atsist kā ar tenisa raketi.

Varētu ticēt. Šaubos, vai korejieši 60 minūšu laikā spētu tik daudz reižu aizmest garām vārtos ieliktam manekenam.

Taču atgriežamies pie meitenēm. Pēc kādas spēles turnīra sekretārs Valdis Muižnieks devās saņemtu parakstu protokolā no mača galvenās tiesneses.

Ģērbtuvē meitenes, kā no mātes miesām nākušas,

bez emocijām paraksta protokolu. Valdis vēlāk stāstīja, ka nezinājis, kur acis likt.

Savukārt kādā citā mačā teju nācās lauzīt galvu, kur likt tādu lērumu noraidīto spēlētāju.

Daudziem līdzjutējiem atmiņā palikusi 2013. gada 3. marta Jaunatnes hokeja līgas MHL B grupas spēle, kurā “Liepājas metalurgs” sacentās ar Omskas “Jastrebi”.

Pēc milzīgā kautiņa mača izskaņā viesi no Omskas noraidījumu dēļ spēlēja vien ar trim laukuma spēlētājiem un vārtsargu, bet visi pārējie hokejisti atradās uz noraidīto soliņa.

Liepājnieki šajā mačā uzvarēja ar 6:2 un iekļuva līgas ceturtdaļfinālā.