Skaļums

Skaļākais atgadījums bija salūts, ko kāds vai kādi sarīkoja pašā pilsētas centrā. It kā jau tas nav nekas ārkārtējs, jo arī dienās, kas nav saistītas ar gadumiju, ļaudis ik pa laikam laiž gaisā petardes.

Taču viena lieta, ja tas notiek ap pulksten astoņiem vai, teiksim, desmitiem vakarā. Apkārtējo namu iedzīvotājiem iztraucēts mierpilns vakars, taču milzu stresu tas nerada.

Cita lieta, ja raķetes tumšajās debesīs lido, kad pulkstenis ir nedaudz pāri četriem no rīta. Uguņošana bija skaista, par to šaubu nav, taču arī tik skaļa, ka to dzirdēja ne tikai centra iemītnieki.

Spriežot pēc ļaužu sarunām un komentāriem dažādās interneta vietnēs,

agrajā rīta stundā pamodās desmitiem un simtiem cilvēku, varbūt pat vēl vairāk.

Uguņotāji, kā minimums, rīkojās asociāli. Tā bija naktsmiera traucēšana augstākajā mērā, un saprotams, ka iedzīvotāji vēlas noskaidrot ja ne uguņošanas iemeslus, tad vismaz vainīgos.

Par ugunspuķu zīmēšanas motivāciju izskanēja vairākas versijas – to darīja kāda pārballējusies kompānija, bērna piedzimšanu svinošs tētis, savas romantiskās jūtas izpaust gribošs kungs utt.

Ņemot vērā hibrīdkara apstākļus, pilnībā nevar izslēgt arī pēdējā laikā bieži pieminēto baiļu radīšanu, arī sabiedrības un drošības iestāžu reakciju.

Katra huligāna vai provokatora ļaunos darbus nav iespējams novērst, tas skaidrs. Saprotams arī, ka katru stūri pilsētā videonovērošanas sistēmas nenosedz, tomēr, lai sabiedrība justos droši, gribētos, lai policisti vismaz būtu dzirdējuši stipriem sprādzieniem līdzīgos trokšņus un paši uz tiem noreaģējuši.

Remonti

Līdz šim ielu vērienīgu pārbūvju gadījumos racionālākie sabiedrības locekļi kritizētājiem varēja (pamatoti) argumentēt, ka ir vērts paciesties, jo pēc rekonstrukcijām visiem kļūs labāk.

Šoreiz to darīt ir grūtāk, jo Kārļa Zāles laukuma drāma apliecina – var kļūt arī sliktāk. Daudz sliktāk.

Bruģis sabruka, brauktuvi slēdza, klāt jau marta vidus, bet pašvaldība un CTB turpina rādīt cits uz citu ar pirkstu, strīdoties par to, kurš vainīgāks.

Tikmēr tie, kuri brauc gar Zāles laukumu ikdienā, jautā paši sev, līdzbraucējiem un arī visiem iesaistītajiem

– kad beidzot būs vaļā šie kauna vārti?

Salīdzinājumā ar šo gadsimta dižlikstu portāla novērojumi par citām vietām ir absolūti sīkumi, un tomēr gribas padalīties ar pārdomām par pārbūvēm Kūrmājas un Toma, kā arī Elkoņu ielas stūrī.

Abas šīs ielas, protams, ir ar ietvēm, kas ieplūst Kūrmājas prospekta platajā ietvē, bet krustojuma noapaļotojos stūros saglabāts zāliens.

Zaļās zonas, protams, ir brīnišķīgas, tomēr viens no pilsētplānošanas zelta likumiem esot tāds, ka plānotājiem jāpielāgojas iedzīvotāju paradumiem, nevis otrādi.

Ja cilvēki, turpinot ceļu pa to pašu Toma ielu, šajās vietās jau gadu desmitiem krustojumos iet pāri zālienam, to izmīdot, tad kāda jēga tur saglabāt zāli?

Kājbumba

Nedēļas nogales prognožu spēlē uzvarēja tie futbola līdzjutēji, kuri prognozēja, ka Grobiņas un Liepājas apvienotā komanda tribīnēs pulcēs vairāk cilvēku nekā FK “Liepāja”.

Arī snieguma ziņā dzērves skatījās kvalitatīvāk par lauvām, un ne tikai uz cīņasspara rēķina – virslīgas debitantu rādītajam futbolam izskatījās vairāk satura.

Virslīgas pirmajā kārtā neklātienes duelī “Grobiņas SC/LFS” pēc visiem rādītājiem apspēlēja “Liepāju”,

tomēr ir pāragri vienus celt debesīs, bet otrus aprakt.

Sezona ir ilgspēlējoša plate, kuras skanējumu ietekmē daudz dažādu prognozējamu un ne tik paredzamu apstākļu. Prieks, ka grobiņnieki nospēlēja pietiekami labi, lai pēc pirmās kārtas nesabruktu viņu pārliecība, kas gados jaunai komandai ir būtiska. Cerams, ka zaudējums tikai ar 0:1 superfavorītei “Rigai” palīdzēs komandai sākt krāt punktus jau tuvākajā laikā.

Jo tuvāk nāca sezona, jo jaudīgāk Grobiņa sāka izskatīties uz papīra.

Optimisma uzplūdos pat varētu cerēt uz to, ka vairāk par vienu reizi sezonā izdosies uzvarēt kādu no nosacītā top 5 komandām.

Varbūt pat pašiem finišēt kaut kur šī topa tuvumā.

Taču droši vien no dzērvēm šosezon gaidāms ne tikai kvalitatīvs, bet arī nestabils sniegums. Sastāvā ir labas, bet lielas izmaiņas, komandai ir virslīgas pieredzes trūkums, lai gan daudzi spēlētāji šo turnīru zina.

Cerams, ka būs daudz pozitīvu pārsteigumu, taču tas rasols savu ietekmi varētu atstāt, un zaudēti punkti sezonas beigās varbūt liks kost elkoņos par to, ka neizdevās finišēt augstāk par to vietu, kas tiks sasniegta.

“Liepāja” sezonu sāka sliktāk, nekā prognozēts, tomēr zaudējums tukumniekiem jau sen nav sensacionāls. Kārtējo reizi līdz ar milzīgajām izmaiņām ir nācis saspēlētības un sapratnes trūkums. Līdzīgi kā pērn, arī šogad komanda mēģina spēlēt ātri un fiziski, bet pagaidām sanāk ļoti blāvi.

Futbolistu resursi gan ir ļoti labi, un

droši vien turpinājumā šīs komandas nedaudzajiem palikušajiem faniem būs arī priekpilnāki brīži.

Ir ļoti ticams, ka komanda kopvērtējumā cīnīsies par 4. vietu, bet tikpat ticami ir tas, ka liepājnieki pussezonu meklēs savu spēli un, kad to atradīs, vasarā atkal lauzīs līgumu ar kādiem 3–5 pamatsastāva spēlētājiem vai nosūtīs viņus rezervē.

Pa vasaras transfēru logu komandā varētu iekāpt tikpat daudzi jaunpienācēji, kuriem atkal būs nepieciešams laiks iejusties, un tad jau klāt būs rudens, kad nemotivētie leģionāri pārlieku nerausies komandas dēļ, kurā, viņi, visticamāk, nepaliks.

Gribētos, protams, kļūdīties ar šo prognozi un cerēt, ka Liepājā atkal būs vērojamas starptautiskas klubu futbola spēles,

diemžēl kluba ilggadējā kāpšana uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem laupa optimismu.

Laiks rādīs. Sportā viss mēdz mainīties strauji, tai skaitā līdzjutēju noskaņojums. Vienā brīdī tevi var lamāt par Liepājas futbolistu neesamību sastāvā un ļaut vietu tribīnēs ieņemt vējam, bet, ja FK “Liepāja” sāks regulāri uzvarēt un cīnīties par augstām vietām, skatītāju mīlestība būs atpakaļ.

Grobiņas vienībai ar šo jūtu baudīšanu viss kārtībā – ir savējie, ir debija virslīgā, ir labas kvalitātes futbols. Taču līdzjutēji mīl ne tikai savējo komandu, bet arī panākumus. Tas nebija nebūt ne tik sen, kad Liepājas futbola audzēkņiem pilnu komandu mājas spēles klātienē vēroja miniatūras līdzjutēju saujiņas.

Lai noturētu ažiotāžas izraisīto publikas interesi, būs jāsāk uzvarēt un cīnīties par augstām pozīcijām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.