Ūdens un viss, kas ar to saistīts, man patīk kopš bērnības.
Baseinā peldu jau 25 gadus. Interese par ziemas peldēšanu man jau
bija vairākus gadus, bet sacensības klātienē pirmo reizi vēroju
pagājušā gada janvārī Beberliņos. Sarunājoties ar paziņu par
sacensībām un peldētājiem, neapdomīgi izteicos, ka es arī to
varētu izdarīt – nopeldēt 25 metrus – bez īpašas
gatavošanās. Paziņa domāja, ka tas nav tik vienkārši un
vispirms vajadzētu norūdīties. Mūsu sarunu nofilmēja kāds
vīrietis, kurš teica, ka pēc gada šajās sacensībās tiksimies
un tad redzēsim, ko kurš var izdarīt. Un tad apņēmos vasarā
sākt norūdīties un peldēt rudenī un ziemā. Bet ikdienas steigā
un rutīnā šī apņemšanās netika realizēta. Par to atcerējos
tikai tad, kad sociālajos portālos izlasīju par gaidāmo ziemas
peldēšanas sezonas atklāšanas pasākumu.

Peldēt
sāku pērnā gada 11.oktobrī – “VeloRoņu” sezonas
atklāšanas pasākumā. Peldējos gan centrālajā pludmalē pie
glābšanas stacijas, gan Karostas pludmalē. Abas reizes ūdenī
spēju noturēties apmēram piecas minūtes un sapratu, ka tas ir
tas, kas man patīk. Sildoties pirtiņā, sapazinos ar Liepājas
“roņiem”, uzklausīju viņu padomus un ieteikumus par
ziemas peldēšanas knifiņiem. Sarunājām tikties svētdienās
Beberliņos. Kopš 11. oktobra šo apņemšanos pildam, neizlaižot
nevienu svētdienu. Esam peldējušies arī citās dienās – 18.
novembrī pēc pasākuma “Izskrien Latviju Liepājā” un
31.decembrī pēc labdarības skrējiena (jūrā). No janvāra
sākuma, gatavojoties sacensībām, peldamies arī otrdienās un
ceturtdienās. Laiku pa laikam mums pievienojas jauni “roņi”.
Gandrīz katram “ronim” parasti līdzi ir arī kāds
atbalstītājs, kas ar laiku visbiežāk arī kļūst par “roni”.

Pēc
peldes ir sajūta, ka visu ķermeni durstītu tūkstošiem sīku
adatiņu. Visātrāk sāk salt pirksti, plaukstas un pēdas, tāpēc
izmantoju speciālas čības. Grūti ir pēc peldes saģērbties, jo
rokas ir nosalušas. Man vajadzēja apmēram sešas nedēļas, lai
varētu zem ūdens pabāzt galvu un kādus desmit metrus nopeldētu
brīvajā stilā.

Peldoties
vienatnē, es noteikti šo nodarbi būtu jau pametusi, atrodot
miljons iemeslu to nedarīt. Pēc kādas septītās nedēļas
sapratu, ka gaidu svētdienu, lai izaicinātu sevi – peldēties
katru reizi pie zemākas gaisa un ūdens temperatūras. Interesanta
pelde bija pie pirmajiem mīnusa grādiem: gaiss – 4, -7, -17, bet
ūdens +2, +1, 0 grādu. Stimulu peldēt dod arī tas, ka ir iespēja
satikt līdzīgi domājošus cilvēkus. Liepājas “roņus”
pazīstu tikai pāris mēnešus, bet ir sajūta, ka pazīsti jau
mūžību.

Ģimene
par manu jauno aizraušanos sākumā tikai pasmaidīja, bet tagad
visi zina, ka es svētdienās esmu aizņemta – braucu peldēt. Mūsu
bariņam ir pievienojies un peldēt sācis arī mans dēls Jānis.
Beberliņos ir ļoti jauki, jo var realizēt dažādas brīvā laika
pavadīšanas iespējas. Pagājušajā svētdienā kopā ar meitu
vispirms slēpojām, tad es nopeldējos āliņģī, tad mēs vēlreiz
slēpojām, un noslēgumā meita vēl slidoja. Nezinu nevienu citu
vietu, kur ir tik plašas iespējas pavadīt brīvo laiku dabā.
Draugi un brālis Īrijā ar interesi gaida manu iknedēļas galeriju
sociālajos tīklos par mūsu aktivitātēm.