Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Linda Kravcova: Mācību uzņēmuma veidošana ir ļoti labs veids, kā sākt apzināt naudas vērtību

Līdz 24. martam Latvijā notiek tradicionālā “Finanšu pratības nedēļa 2024”. Tās laikā dažādas institūcijas piedāvā iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju naudas prasmi, īpaša uzmanība pievērsta jauniešu finanšu pratības veicināšanai. Kā jauniešiem iemācīt rīkoties ar naudu?

Linda Kravcova: Mācību uzņēmuma veidošana ir ļoti labs veids, kā sākt apzināt naudas vērtību
Foto: Ģirts Gertsons
20.03.2024 05:30

liepajniekiem.lv

Tehnikumā jaunieši saņem stipendiju. Tās lielums ir atkarīgs no sekmības. Ir viena daļa audzēkņu, kas ļoti cenšas.

Stipendija ir labs stimuls. Bet es vienmēr atgādinu – jūs mācāties nevis naudas dēļ, bet gan zināšanu dēļ, un tā naudiņa nāk kā papildu bonuss. 

Protams,

ir daļa jauniešu, kuri pret to attiecas vienaldzīgi. Tādēļ, ka viņiem joprojām visu sponsorē vecāki, līdz ar to var necensties.

Bet lielākā daļa tomēr vēlas, lai viņiem būtu šī papildu naudiņa, jo tā var plānot savu finansiālo neatkarību.

Mūsu skolā audzēkņi jau daudzus gadus veido mācību uzņēmumus. Es arī viņus cenšos uz to virzīt.

Lai kaut ko izveidotu, kādu savu produktu, jaunieši iegulda paši savus līdzekļus. Skola piepalīdz pavisam nedaudz, piemēram, ar nelieliem drukas darbiem – izdrukāt vizītkarti, bukletiņu vai tamlīdzīgi. Pašu produktu viņi veido patstāvīgi.

Ja redz, ka kas neizdodas, protams, ir sarūgtinājums. Un ir pilnīgi pretējs efekts, ja izdodas un

viņi saprot, ka darbojoties var nopelnīt.

Gadās arī, ka audzēknis iegulda, bet naudiņa atpakaļ neatnāk. Tas nav nekas jauns, tā ir uzņēmējdarbības sastāvdaļa.

Bet es vienmēr saku – ja kļūdāmies mācību procesā šādā nelielā veidojumā, tas jebkurā gadījumā ir daudz nesāpīgāk, nekā tad, ja, skolu beidzot, izveidojam lielu uzņēmumu un zaudējam daudz lielākas finanses. Tādēļ mācību process ir ļoti vērtīgs.

Ir daudzi, kas to apzinās un tiešām izbauda šo procesu. Jo te jau nav tikai ražošana, bet arī komunikācija ar cilvēkiem. Un nāk apjausma, ka arī tas ir grūts darbs – visu virzīt, pārdot.

Mācību uzņēmuma veidošana ir ļoti labs veids, kā sākt apzināt naudas vērtību.

Citādi jau to īsti nevar.

Veiksmīgi arī tas, ka 3. un 4. kursā audzēkņiem ir mācību prakses – un nav noslēpums, ka uzņēmumi, redzot, ka jaunietis labi strādā, pēc tam nāk ar piedāvājumu pastrādāt vasaras periodā vai jau ar reālu darba līgumu.

Tā ka arī šis ir brīdis, kad jaunieši apjauš – viņu darbu novērtē un tā var tikt pie papildu ienākumiem. Man šķiet, ka

jaunieši šādi redz tieši darba vērtību un cik par to var nopelnīt, jo nauda jau nekrīt no gaisa.

Kad es pati biju skolniece, mūsu ģimenē katram bērnam deva kabatas naudiņu. Ja ko gribēju, es varēju tam krāt, ja gribēju, varēju naudiņu vienkārši iztērēt našķos.

Bet, kas man šķiet ļoti svarīgi, – kabatas nauda nedrīkst būt liela. Tai jābūt samērīgai un jākalpo vairāk kā stimulam.

Zinu, ka šobrīd kabatas naudas bērniem tiek dotas stipri lielākas. Katrs savu bērnu lolo, bet dažkārt ar to tiek izdarīts lāča pakalpojums.

Maziem bērniem – otrās, trešās, ceturtās klases – ir ļoti dārgi telefoni, un mani tracina, cik nevērīgi viņi pret tiem izturas.

Un īsti nav, ko pārmest, jo viņi vienkārši nesaprot mantu vērtību.

Iespējams, mamma vai tētis strādā divos vai trīs darbos, lai bērnam tādu telefonu nopirktu, lai viņam viss būtu. Bet, tā kā nav izpratnes par naudas vērtību, arī nopirkto lietu līdz galam nenovērtē.

Cits skatījums ir tiem, kas, piemēram, piedalās ģimenes biznesā, ja tāds ir, palīdzot mammai vai tētim vasarā, tiem, kas kaut ko dara. Tikai akli dodot, nekāda finanšu pratība neveidojas.

Es ļoti vēlētos, lai pēc iespējas vairāk bērnu un jauniešu kaut kur iesaistītos paši, mēģinātu, darītu. Jo tie, kas dara, arī vairāk novērtē citu cilvēku izdarīto, paveikto.

Kritizēt un nopelt ir visvieglāk, bet, kad tu pats kaut ko dari un redzi, kā veicas, tad attieksme ir pilnīgi citādāka.

Linda Kravcova, Liepājas Valsts tehnikuma komerczinību pasniedzēja

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz