2014.
gads iesākās ar ļoti priecīgu notikumu, kad Liepājas 8.
vidusskolas skolotāja Evita Auniņa kļuva par Gada sporta
skolotāju. Tas bija liels prieks un nozīmīga atzinība valsts
mērogā. Tieši tādēļ mums ir vēl jo lielāks prieks, ka nupat
pirms Ziemassvētkiem atkal Liepājas skolotājs ieguvis šo nozīmīgo
titulu. Par Gada sporta skolotāju šogad titulēts Liepājas A.
Puškina 2. vidusskolas skolotājs Dmitrijs Gorlačevs. Mums patiešām
ir liels prieks un tas ir fantastiski, ka jau otro gadu Liepājas
skolotāji iegūst šo atzinību Latvijas mērogā. Trīs lietas
labas lietas un ceram, ka arī nākošgad mūsu skolotājiem būs pietiekami lielas ambīcijas iegūt šo titulu. Tāpat,
runājot par sportu, ļoti nozīmīgi ir tas, ka mūsu pilsēta šajā
gadā ir spējusi saglabāt sporta infrastruktūru, tieši bērnu un
jauniešu hokeja un futbola komandas, kas ļauj bērniem tādā pašā
līmenī turpināt sportot un mācīties.

Viens
no priecīgākajiem notikumiem 2014. gadā noteikti ir arī
pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” renovācija.
Šis bērnudārzs šobrīd ir ne tikai viens no skaistākajiem, jo
tas pilnībā mainījis savu izskatu, bet tas ir arī ļoti labi
aprīkots, mūsdienīgs, interesants un tajā pēc rekonstrukcijas var uzņemt arī vairāk bērnu. Savukārt bērnudārzā “Zīļuks”
šogad atvērām jaunu grupiņu bērniem ar valodas traucējumiem, jo
šāda problēma skar arvien vairāk bērnus.

Noteikti
jāpiemin arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, kur šajā gadā
notikuši vērienīgi renovācijas darbi – tā ir vēsturiska ēka,
kurā nopietni remontdarbi nebija veikti ļoti sen. Tādēļ ir
milzīgs prieks, ka šī ēka atgūst savu vēsturisko izskatu. Es
vēlētos arī uzslavēt projektētājus, SIA “Wonderfull”,
jo viņi pie šī projekta strādāja patiešām ar ļoti lielu
pietāti, atbildību un profesionalitāti. Arī sadarbība ar
būvniekiem, vēsturniekiem un Būvvaldes speciālistiem ir ļoti
laba, tādēļ arī rezultāts viennozīmīgi būs labs.

Runājot
par izglītības kvalitātes rādītājiem, piemēram, rezultātiem
olimpiādēs, konkursos, eksāmenos, zinātniski pētnieciskajos
darbos, varu teikt, ka katru gadu lēnām rezultāti uzlabojas. Par
milzīgiem izrāvieniem mēs nevaram runāt, bet pēdējo četru gadu
laikā rezultāti soli pa solim uzlabojas. Mēs nevērojam kritumus
vai stagnāciju izglītības kvalitātē. Uzskatām, ka viens no
rādītājiem un obligātiem priekšnosacījumiem izglītības
kvalitātei ir skolotājs, kas ir sava amata profesionālis. Tādēļ jau trešo
gadu strādājam pie programmas skolotājiem “Radošā
domāšana”. Esam izstrādājuši septiņu gadu programmu, lai
mūsu pedagogus sagatavotu citādam mācību procesam klasē. To
veiksmīgi darījām arī  2014. gadā un gandrīz simts skolotāji šogad izglītojās šajos semināros un kursos.

Viens
no pasākumiem, kas arī turpina šo programmu, ir Radošuma nedēļa,
kas šogad notika jau otro reizi. Šajā nedēļā skolās un
bērnudārzos notiek ļoti dažādi pasākumi, kas dod iespēju
paskatīties uz parastām lietām un ieraudzīt neparastu risinājumu.
Tāpat nozīmīgs pasākums ik gadu ir arī Karjeras nedēļa un
šogad aptuveni desmit tūkstoši skolu jaunieši piedalījās
dažādos pasākumos gan skolas, gan pilsētas mērogā. Karjeras
nedēļā akcents tiek likts uz reālo un praktisko dzīvi, kur bērniem
un jauniešiem ir iespējas tikties ar profesionāļiem, viesoties
reālos uzņēmumos un iepazīt darba vidi. 

Šoruden
pirmo reizi Liepājas skolotāji pulcējās arī konferencē par
starpdisciplināro mācīšanos – ir skaidrs, ka šodien, 21.
gadsimtā, metodes mācot tikai fiziku, matemātiku, latviešu valodu
vai vēsturi, bieži vien vairs nestrādā un starppriekšmetu mijiedarbība ir ļoti svarīga. Ļoti daudzi mūsu
skolotāji, kas jau ir apguvuši radošo domāšanu, sāk strādāt
arī šajā virzienā.

Tāpat
šoruden Liepājas domes deputāti atbalstījuši lēmumu par īpaša
pašvaldības stipendiju fonda izveidi studentiem. Ja kādreiz līdz
krīzei mums bija šādi pilsētas saistošie noteikumi un stipendijas, tad kādu brīdi tas viss diemžēl bija apstājies.
Šogad šīs stipendijas ir atjaunotas un mēs ceram, ka tas varētu
būt sava veida atbalsts un iespēja piesaistīt jaunus
speciālistus Liepājai.

Tāpat kā citus gadus, arī šovasar vairāki simti bērnu un jauniešu
ieguva algotas darba vietas. Ar pašvaldības finansējumu šajā
vasarā darba vietas ieguva divi simti bērnu vecumā no 13 – 14
gadiem, tāpat vasarā algotu darbu strādāja vairāk nekā četri
simti jauniešu vecumā no 15 – 20 gadiem sadarbībā ar pašvaldību
un NVA. Redzam, ka interese no jauniešu puses ir ļoti liela un šī
noteikti ir viena no lietām, ko nākošajā gadā vēlamies turpināt
un, ja būs iespējams, arī paplašināt.

Vasarā no pašvaldības puses tika finansētas arī 14 vasaras atpūtas
nometnes, kuru kopējais finansējums bija aptuveni septiņpadsmit
tūkstoši eiro. Arī šīs nometnes bija ļoti pieprasītas un
visas vietas faktiski bija aizpildītas jau uzreiz pēc to
izsludināšanas. Pieprasījums pēc šādām vasaras nometnēm ir
lielāks, nekā mēs to šobrīd varam nodrošināt.

Šobrīd
mums ir beidzies viens liels plānošanas periods un aktīvi jau ir
uzsākts darbs pie izglītības koncepcijas un stratēģijas
izstrādes 2015. – 2020. gadam. Piesaistīti arī ārējie
eksperti “Dynamic University”, kas aktīvi strādā un
gaidīsim pavasari, kad redzēsim rezultātus un to, kāda būs
stratēģija un attīstības ceļi nākošajam plānošanas periodam.

Būtisks jautājums 2014. gadā bijis arī izglītības nozares finansējums un skolotāju atalgojums. Šobrīd
spēkā ir modelis “Nauda seko skolēnam”, kas
jau vairākus gadus tiek realizēts Latvijā. Jāsaka atklāti, ka
lielās pilsētas, to skaitā Liepāja, ar pietiekami lielām skolām, pamatā ir apmierinātas ar šo modeli. Mūsu vispārizglītojošo
skolu skolotāju darba samaksa par vienu likmi ir lielāka nekā
valstī noteiktā minimālā likme. Tas, kur šis modelis nestrādā,
ir pirmsskolas izglītība, interešu izglītība un sporta treneri.
Šie pedagogi saņem valsts noteikto minimālo darba samaksu par
vienu likmi un tie ir 420 eiro.

Šogad
arī divas Liepājas skolas – DALP 5. vidusskola un Liepājas 8.
vidusskola bija pieteikušās jaunā modeļa
aprobācijai. Uzskatījām, ka Liepājas skolām noteikti ir
jāpiedalās šajā aprobācija, lai pēc tam neteiktu, ka mēs
stāvējām malā. Šobrīd šis aprobācijas process ir pusceļā, jo
ministrijai tas ir jāpabeidz un jāiesniedz valdībā nākamā gada
jūnijā.

Jau
šobrīd šajās divās skolās redzam, lietas, kas var izrādīties
problēmjautājumi. Jaunais modelis runā par pedagogu konkrētas
darba nedēļas noteikšanu 36 stundu garumā. Tā tas varētu arī
būt, ja vien tiek precīzi izstrādāts amata apraksts, kurā tiek
atrunātas visas darbības, ko skolotājs veic, par ko viņš šobrīd
iespējams nemaz nesaņem atlīdzību. Tomēr
svarīgi ir saprast, kāds ir finansējums un, kāda naudas izteiksmē
būs šī viena stunda. Nebūtu pieļaujams tas, ka mazo skolu
skolotāju algas tiktu celtas uz pilsētu skolu pedagogu rēķina. Tas
nebūtu korekti un pareizi.

Tajā pašā laikā vēlos arī izteikt
cieņu mūsu jaunajai Izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei un gribu novēlēt viņai
spēku, izturību un veiksmi. Tas, ko viņa ir pateikusi skaļi un,
kas varbūt nepatīk ne Saeimas, ne pašvaldību politiķiem, ir
viennozīmīgi skaidrs, ka ne jau tikai jauna modeļa izstrāde
palīdzēs risināt šo situāciju. Bez pārmaiņām pašā
izglītības sistēmā mēs noteikti nevarēsim runāt par nopietnām
pārmaiņām arī atalgojuma sistēmā. No ministres puses tas ir
pateikts atklāti un tieši, bet tas ir pateikts godīgi. Tieši par
šo godīgo atbildi es varu izteikt viņai atzinību.

Ja
mēs gribam pārmaiņas veikt nopietni, nevis tikai lāpīt caurumus,
tad mums ir vajadzīgas pārmaiņas sistēmā un tieši pārmaiņas
skolu tīklā. Protams, tie ir grūti un nepatīkami lēmumi, un tie
ir jāskaidro sabiedrībai, jāparāda, kāpēc šīs pārmaiņas ir
nepieciešamas.