Kur smelties spēku jauniem darbiem? Kur atpūsties pēc saspringtas darba nedēļas? Dabā. Domāju, piekritīs daudzi. Tā rīkojas arī liepājnieki Artūrs Užegovs (23) un Fredis (44).

Viņi vismaz reizi mēnesī uz dažām dienām pazūd mežā. Taču ne tā vienkārši. Viņi izdzīvo – ceļot naktsmājas un galvenokārt gatavojot ēdienu no tā, kas atrodams dabā. Un savās zināšanās par dabu viņi labprāt dalās arī ar citiem. 

“Noteikti daudzi ir redzējuši raidījumus, kur vesela filmēšanas komanda, izmesta neapdzīvotā vai bīstamā vietā, stāsta, kā izdzīvot. Mēs organizējam ko līdzīgu, t.i., pasākumus ar izdzīvošanas elementiem,” paskaidro Fredis. “Reāla situācija tepat Latvijā: cilvēks aizbrauc dziļāk zaļumos, un viņam salūst automašīna, bet telefons ir izlādējies. Ja viņam nav nekādas nojausmas par to, kā orientēties, tad nokļūt mājās dzīvam var arī neizdoties, tāpēc domāju, ka tas, ko iemācam – kā nokļūt līdz apdzīvotai vietai, ko drīkst ēst, kā uztaisīt naktsmītni, kā iekurt ugunskuru utt. – ir vērtīgi.”

Sarunā noskaidrojas, ka Artūrs ir vairāk organizators un teorētiķis, bet Fredis – praktiķis. “Viņš ir labais, es esmu vecais, nīgrais,” smejoties saka Fredis, jo viņš ir tas, kas norāda uz kļūdām, ja kaut kas netiek darīts pareizi, piemēram, cērtot koku vai darbojoties ar nazi. “Tā kā jau no sešu gadu vecuma klaiņoju pa mežu, zinu, kā darīt labāk,” uzskata dabasmīlis. Arī Artūrs piekrīt, ka nepietiek tikai informāciju izlasīt un zināt, to vajag arī izmēģināt praksē. Viņš pats daudz lasījis – gan grāmatā “SAS. Izdzīvošanas māksla”, kā arī internetā. Iemaņas apgūtas arī darbojoties jaunsardzē un zemessardzē. Baudīt dabas mieru liepājnieki dodas gan divatā, gan lielākā draugu bariņā. “Esam kādi 10 cilvēki, kuriem varu piezvanīt un kuri noteikti nāks,” izrēķinājis Artūrs.

Abi izdzīvotāji sveci zem pūra netur un uzkrāto pieredzes bagāžu labprāt demonstrē arī citiem. Viņi pierādījuši, ka atpūtu pie dabas ar nestandarta aktivitātēm var noorganizēt par foršu pasākumu. Artūrs pastāsta: “Bārtas upes krastos piedāvājām iespēju šaut ar loku un bultām pa arbūziem, kā arī noorganizējām komandu stafetes, piemēram, baļķu nešanā. Kāpēc neizmantot to, kas ir apkārt un atrodams turpat dabā?” Tāpat viss iepriekš minētais tiek izmantots pašu organizētos izdzīvošanas pārgājienos un braucienos. “Taču jāskatās, kas vēlas piedalīties – ģimenes ar bērniem vai spēcīgi jaunieši,” pārliecinājies Fredis. To nepieciešams zināt, lai izdomātu, ko un cik sarežģītu pasākumu piedāvāt – vienas dienas maršrutu ar 10 kilometru pārgājienu, kur noslēgumā uz ugunskura izvāra zupu vai uzcep gaļu, vai arī garāku un vairāku dienu piedzīvojumu.

Taču tie, kas kaut reizi kopā ar abiem aktīvistiem ir devušies zaļumos, zina, ka bez jaunas un interesantas informācijas nepaliks. Viņi paši to sauc par dabas mācību, kuras laikā tiek izskaidrotas arī dažādu augu īpašības un nozīme. Ko vēl viņi ir izmēģinājuši? “Esam no kritušiem kokiem uztaisījuši plostu. Tāpat iemācām, kā uzcelt ugunskuru uz neliela paaugstinājuma, jo bija gadījums, kad zemes īpašnieks lūdza pasaudzēt zālienu. Šo paņēmienu var izmantot arī vietās, kur ir kūdraināka augsne. Vēl iemācām uzcelt naktsmītni no kokiem un to siltināt,” pastāsta Artūrs. Taču, lai būtu drošāk un lietus vai sniegs netiktu iekšā, tā tiek pārsegta ar līdzpaņemtu brezenta gabalu vai apmetni. Bieži vien, dodoties uz bāzes vietu, pa ceļam tiek salasītas dažādas ēdamas lietas, piemēram, ogas, kas pēc tam notiesātas kopā ar pankūkām. “Mīklu jau pirms tam var sagatavot mājās un ieliet plastmasas pudelē, lai nav jāķēpājas. Bet var arī, protams, uz vietas pagatavot. Un maltīte sanāk vēl gardāka nekā restorānā,” pārliecinājies Artūrs. 

Aizsākot atpūtu dabā, abi pabijuši ļoti daudzās Liepājas apkārtnes vietās. Tieši tā uzieta lieliska vieta Bārtā upes krastā, kas vēlāk sakopta un pašu spēkiem ierīkota. “Izveidojām to par mūsu atpūtas vietu ar galdiņu, soliņiem un ugunskura vietu, kur jebkurā laikā atgriezties. Bet zinu, ka arī citi atpūtnieki to izmanto. Mums pret to nav nekas pretī, ja vien viņi visu pēc sevis savāc,” stingri noteic Artūrs, jo darbs un rūpes, to ierīkojot, ir ieguldīts liels. Šeit tiek uzsvērts vēl viens izdzīvošanas pasākuma mērķis – audzinošā nozīme – tas, kā mēs attiecamies pret to, kas mums ir.

Vasara, protams, ir pateicīgākais laiks, lai izbaudītu atpūtu dabā. Taču arī ziemu abi aktīvisti nesmādē. “Mainīgie laika apstākļi liek domāt,” atklāj Artūrs. “Un, ja izmēģinu ko jaunu, grāmatā vai internetā izlasītu, tas ir labs veids, kā to notestēt turpmākai zināšanai.”

Ja kādam ir radusies vēlme piedalīties, var pieteikties, zvanot pa telefonu 28787085 (Artūrs) vai rakstot uz e-pastu [email protected]. “Galvenais, lai ir patiesa interese par to visu,” uzsver Artūrs, aicinot arī meitenes nebaidīties. Interesentiem tiek piedāvāti pieci maršruti, kas regulāri tiek izmantoti.

Viņiem ir iecere nākotnē izveidot arī mājaslapu internetā, kur ievietot aktuālāko informāciju par savām gaitām, un piesaistīt lielāku interesentu skaitu. “Pašlaik dibinām sadarbības kontaktus ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar laivu biznesu. Redzēs, vai mums izdosies,” atklāj Fredis.

Ligita Kupčus,
“Kurzemes Vārds”

“Ēdiens, kas gatavots brīvā dabā, dažkārt ir gardāks par restorānā pasniegto,” pārliecinājies Artūrs (pirmais no kreisās).

Izdzīvošanas pasākumā var iemācīties, kā izveidot ugunskuru uz paaugstinājuma.