Trešdien Valsts policijas darbinieki veica iespaidīgu pakaļdzīšanos reibumā un bez tiesībām esošam motociklistam, kurš, bēgot no likumsargiem, vienubrīd brauca pat ar 216 km/h lielu ātrumu. Pārgalvis no Liepājas pamanījās aizbraukt līdz pat Grobiņai, kur tika aizturēts. 

Manā praksē savulaik ir bijušas daudzas šāda veida pakaļdzīšanās, un visspilgtāk atmiņā palicis 2008. gada negadījums Brīvības ielā, kad sekas bija letālas gan motociklistam, gan gājējai.

Toreiz kopā ar kolēģi pārgalvīgo motobraucēju, kuram arī bija pasažieris uz aizmugurējā sēdekļa, centāmies apturēt, taču viņš pilnībā ignorēja policijas prasības un turpat netālu pie tramvaja galapunkta notika traģēdija. 

Jebkurā gadījumā šādas pakaļdzīšanās ir bīstamas un izprovocē vadītāju uz vēl vairākiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, kā arī rada papildu draudus ne tikai iesaistītajiem, bet arī apkārtējiem.

Tā ir runga ar diviem galiem – no vienas puses, nevar ļaut pārkāpējam aizbēgt, bet, no otras – var piefiksēt motocikla numurzīmi, citas personu raksturojošas pazīmes un aizturēt noziedznieku pēc tam.

Tomēr ir jāņem vērā, ka tajā brīdī policisti var nezināt visus apstākļus, piemēram, viņš var bēgt, jo tikko ir pastrādājis kādu citu noziegumu. Katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, un policijas darbiniekiem ir jāpieņem lēmums.

Vai nevarēja apturēt pārgalvi, pirms viņš izbrauca no pilsētas? Ideālā situācijā viņam pašam vajadzēja apstāties un reaģēt uz likumsargu prasību. Taču ne vienmēr realitātē tā notiek.

Ja motociklists ignorē policistu prasības, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienus gaisā, taču ir jāskatās pēc situācijas, piemēram, var palīdzēt arī tas, ja policijas ekipāžai izdodas piebraukt pietiekami tuvu, tad pārgalvīgajam vadītājam jau no ieroča parādīšanas būs vēlēšanās apstāties.

ASV šādās situācijās – nav svarīgi, vai bēgšana notiek ar automašīnu vai motociklu – likumsargi dažkārt nekaulējas ar pārkāpējiem: nospiež viņus no ceļa vai pat var nošaut. Latvijā ātrbraucējus mēģina iespaidot psiholoģiski – ar bākugunīm, sirēnām utt. Tiek maksimāli piesaistītas pieejamās ekipāžas un, ja ir iespējams, tad bloķē ceļu.

Tiesa, Latvijā policijas resurss ir tāds, ka ne vienmēr to var īstenot.

Pats esmu runājis ar vairākiem pārgalvīgiem motociklistiem, kuri atzinuši, ka tanī brīdī, kad notiek pakaļdzīšanās, viņi domā tikai par to, kurā ielā vislabāk būtu nogriezties, lai aizbēgtu, un stresa situācijā nedzird ne sirēnas, ne policijas aicinājumus apstāties.

Madars Kleinbergs, bijušais Liepājas pilsētas un rajona Ceļu policijas priekšnieks