Ja pavasarī dīkstāves pabalsts bija vērsts tikai uz darbiniekiem, nevis pašu uzņēmumu, tad tagad klāt nācis jauns atbalsta mehānisms, proti, subsidētās darba vietas, un tas ir pluss. Kas attiecas uz trešo instrumentu – subsīdijām apgrozāmiem līdzekļiem, tad šeit jāskatās, kādi ir kritēriji, proti, cik pieejams būs šis atbalsts.

Pavasarī, līdzīgi kā tagad, vispirms tika noteikti ierobežojumi, bet atbalsta pasākumi sekoja vēlāk. Līdz ar to mūsu uzņēmumam, tāpat kā daudziem citiem, ir grūti saprast, kādu darbību veikt. Tas ir kā iet pa šauru taciņu, un, tiklīdz sper soli sāņus, tu jau esi bedrē. Kad pirmo reizi valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, mēs ilgi vilcinājāmies, jo negribējām atlaist darbiniekus. Lai gan mums līdzīgi uzņēmumi pēc ierobežojumu stāšanās spēkā jau uzreiz no darba atbrīvoja strādājošos. Mēs turējāmies līdz pēdējam, jo sapratām, ka kaut kāds valsts atbalsts tomēr būs. “Māras lācī” strādā 80–90 darbinieku, un pavasarī vairāk nekā 60 no viņiem saņēma dīkstāves pabalstu. Faktiski no darba bijām spiesti atbrīvot tikai tos, kuri kaut kādu iemeslu dēļ šo pabalstu saņemt nevarēja.

Ceru, ka varēsim iekļauties visos pašreiz paredzētajos atbalsta pasākumos. Koronavīrusa pirmais vilnis pavasarī, kad darbiniekus palaidām dīkstāvē, mūsu uzņēmumam nenesa tik lielus zaudējumus kā atsākot darbu pēc ārkārtējās situācijas beigām. Preču piegādātāji prasīja maksāt avansā, pretējā gadījumā nepiegādājot preci. Līdz ar to tika izsmeltas uzņēmuma rezerves un bez atbalsta mehānismiem mēs nebūtu spējuši turpinās strādāt. Periods pēc ārkārtējās situācijas beigām bija pat smagāks nekā ierobežojumu laikā. Atkārtota ārkārtējā situācija finansiālo stāvokli grauj vēl vairāk. Ceru, ka valdība domās arī par atbalsta mehānismiem, kas uzņēmumiem palīdzēs noturēties pēc pandēmijas, līdz darbs  stabilizēsies. Manuprāt tas ir tas svarīgākais.

Madars Markus-Narvils, SIA “Māras lācis” valdes loceklis