Mājražotāja no Embūtes piedāvā mājās izaudzētās garšvielas
Embūtes pagasta ”Krastiņu” mājās izaudzētās ēdienu piedevas var iegādāties tirdziņos daudzviet. Tās piedāvā Ineta Jurķe-Miķelsone. Portāls mājražotāju sastapa Vaiņodes pagasta svētkos.
liepajniekiem.lv
Uz jautājumu, ko cilvēki pērk vairāk, viņa atbildēja, ka garšaugu maisījumu pieprasījums ir sezonāls.
Karstā vasarā cilvēki biežāk grib maigu ēdienu, bet aukstā laikā – ko asāku, piemēram, ”Leišmalītes ķiploku krefti”. Ziemā arī vairāk vāra sildošas zupas.
No ”Embūtes garšaugiem” var izmeklēties vajadzīgo dažādām receptēm.
Klienti uzticas, ka produkcija laba, jo tā gatavota no laukos izaudzētā. ”Tāds arī bija mūsu uzstādījums, sākot ražot, ka jāizmanto savējās garšvielas. Arī skābinātāji ir dabīgi – jāņogas, cidonijas, aličas –, nevis citronskābe,” paskaidroja embūtniece.
Viņa audzē gan tradicionālas un labi zināmas kultūras – ķiplokus, burkānus, sīpolus, selerijas un pētersīļus, gan retākas – pupumētras, salvijas. Taču maisījumos liek arī irbenes, vībotnes, kas izaug pašas.
Kopā ar vīru garšaugus pārstrādāt nolēmuši nevilšus, jo tomāti izauga tik daudz, ka nezināja, kur tos likt. ”Sākām dot radiem, draugiem, paziņām, bet no 2016. gada esam oficiāli reģistrējušies ražotāji,” lauksaimniece stāstīja.
”Pārstrādes tehnoloģija? Ar elektriskajām rīvēm sarīvē, ar malku kurināmā krāsnī žāvē; tā ir kā skapis, kurā plaukti, sieti, ventilators. Augu salikumus veidoju pati.”
Mājražojumu gatavošana I. Jurķei-Krastiņai ir viens darbs no diviem, jo viņa ir arī latviešu valodas skolotāja.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
