Liepājas mākslas galerijā “Promenade” no 18.janvāra līdz 18.februārim būs skatāma latviešu glezniecības vecmeistara Borisa Bērziņa personālizstāde “Muguras”, aģentūru LETA informēja izstādes kuratore Gundega Cēbere. Bērziņš – gleznotājs, grafiķis, zīmētājs, pedagogs, dzimis 1930.gada 7. oktobrī Rīgā. No 1947. īdz 1952. gadam mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1952.līdz 1959.gadam – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, kuru beidza ar diplomdarbu “Plostnieki” Eduarda Kalniņa vadībā.

Izstādēs piedalījās kopš 1955.gada. Pēc Eduarda Kalniņa nāves 1988.gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā. Kopš 1961.gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Saņēmis nozīmīgus apbalvojumus Latvijā un ārvalstīs. 1944.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 1995.gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. No 1997.gada – Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2000.gadā saņēma Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu mākslā.

Ar 2002.gada 1.februāra testamentu visus savus darbus novēlējis Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Miris 2002.gada 11.februārī. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Borisa Bērziņa (1930–2002) bagātīgais radošā mantojuma klāsts sniedz pārliecinošu priekšstatu par mākslinieka ražīgā mūža veikumu. Kā jebkuram māksliniekam, viņam ir savas tēmas, ko viņš uzskata par svarīgām uzzīmēt vai uzgleznot, kurās ieceres visdabiskāk atraisās un aizsāk patstāvīgu dzīvi mākslas darbos, kas skatītāju uzrunā atklāti, intriģējoši un dziļi.

Bērziņa personība un dzīvā uztvere dzirkst darbos vai to uzmetumos, rāda smalkās novērotāja spējas, prasmi attēlot raksturu un vidi. Kompozīcijās mākslinieka izdoma plūst izšķērdīgi un krāsaini, tēlaini un asprātīgi tvertās improvizācijās uzplaiksna bagāta izteiksmes līdzekļu palete un pamatoti saskatāmas lielākas vērtības un pamatīgāki dziļumi, nekā, iespējams, dažbrīd bijis padomā pašam māksliniekam.

LETA