Pāvilostas Mākslas skola gatavojas 15 gadu jubilejas salidojumam. Tiek apzināti bijušie audzēkņi, skolotāji un plānota pasākuma programma. Sarīkojums notiks 30.aprīlī pulksten 18. Pāvilostas Mākslas skolu beiguši 77 bērni, no tiem 36 aizgājuši pa mākslas ceļu, stāsta skolas direktors Zigmunds Vilnis. “Tas ir ļoti daudz mūsu apjomam. Tagad visi jāapzina.”

Sasniegumi nav atkarīgi no naudas

Bijušie audzēkņi tiek aicināti gatavot darbus, ko izlikt skolas jubilejai veltītā izstādē. No 17.aprīļa tā būšot apskatāma Pāvilostas Novadpētniecības muzejā.

Kompozīcijas, praktisko darbu, datorgrafikas telpa, rokdarbu telpa, direktors izrāda skolu. Pirmajā stāvā atrodas smagās mākslas kabineti un izstāžu telpa. Tajā vēl joprojām apskatāmi skolas jubilejai veltīti plakāti, ko veidojuši audzēkņi. Telpa gan prasīt prasās pēc remonta. “Gribējām uz jubileju savest zālīti kārtībā, cerība jau bija, bet laikam nesanāks,” nopūšas Z.Vilnis. Tāpat vajadzētu arī jaunu aprīkojumu, mēbeles. “Šie lielajā skolā jau reizes piecdesmit norakstīti,” Z.Vilnis rūgti pasmejas, norādot uz vairākkārt pārkrāsotām koka taburetēm. “Tā ir tāda vēsture, te nāk jau sirmi vīri, kas apakšā atstājuši savus iniciāļus. Krāsošanai jau mums noder.” Protams, gribētos vienādus krēslus, bet šajos laikos esot jābūt reālistam. Primārais tomēr ir materiāli. Lai necieš tie, kas mācās.

Un materiālus audzēkņiem varot nodrošināt. Tomēr arī šajā ziņā dzīvojot taupīgi. Vasarās, viesojoties citās skolās, Z.Vilnis novērojis, ka materiāli, ko pāvilostnieki dod tikai labākajiem, ķekavniekiem un ulbrokiešiem stāv samesti kastēs. “Tomēr es nevaru sūdzēties. Mūsējie tāpat konkursos sasniedz labus rezultātus. Laikam jau ne no naudas tas ir atkarīgs,” saka direktors.

Daudziem trūkst pacietības

Pašlaik Pāvilostas Mākslas skolā mācās 56 audzēkņi, no tiem deviņi ir abiturienti. Visi diplomdarbu tēmas vēl nav izvēlējušies, tomēr dažiem skaidrība jau ir. Viens no audzēkņiem izvēlējies apgleznot stiklu, iesāktais darbs redzams vienā no mācību telpām. “Kocinieki laikam paliks pie koka. Te taps vides objekts,” Z.Vilnis pamāj žuburaina zara virzienā. Šī audzēkņa tēvs esot mežsargs, tāpēc materiāls jau sagatavots. No tā tapšot kafijas koks.

Salīdzinot bērnu idejas un domas tad, kad skola sāka darboties, un tagad, direktors vērtē: “Pirmajās grupiņās grib visu momentā gatavu. Trūkst pacietības. Mums ir jāpielāgojas katra varēšanai. No visiem vienādi nevar prasīt. Ar tiem, kas jau izgājuši piecu gadu ciklu, problēmu nav. Tas ir vecāku nopelns. Viņi iemācījuši pacietību, mērķtiecību. Tā tomēr ir milzīga slodze trīsreiz nedēļā nākt.”

Praktiskajos darbos pēc izvēles var apgūt dažādas jomas. Visjaunākā no tām ir digitālā fotogrāfija. “Tas šodien ir vajadzīgs. Visus nelaižam, tikai tos, kas mērķtiecīgi strādā – ceturto, piekto grupu. Tas tomēr ir dārgs prieks,” norāda Z.Vilnis. Viņš pieļauj, ka varbūt arī mazākie bērni to gribētu apgūt, bet nevar taču visi saskriet uz vienu. Lai nepieļautu pārāk biežu staigāšanu no vienas jomas uz citu, izvēlēto drīkstot mainīt tikai pēc pusgada, ja nu ļoti nepatīk. Tā tiekot dota iespēja arī meklēt un atrast savējo. Nepamēģinājis jau nezināsi, kas labāk padodas.

Uzziņai

Pāvilostas Mākslas skola:

– dibināta 1993.gada rudenī;
– nodarbības notiek zīmēšanā, kompozīcijā un praktiskajos darbos;
– praktiskajos darbos pēc izvēles var mācīties rokdarbus, koktēlniecību, vides dizainu, tekstila apgleznošana, grafikas pamatus, veidošanu, dekoratīvo apgleznošanu.

No www.pavilosta.lv

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Eksponātus uzstādījumiem bērni nes arī no mājām. Tās lielākoties ir lietas, ko pašu saimniecībā vairs neizmanto. Mākslas skolā tas viss noder.

Darba galdi ir aplupuši un būtu vajadzīgi jauni. Tomēr tagad galvenais ir nodrošināt materiālus, lai audzēkņi varētu strādāt.