Mākslas un mūzikas skolas gaida pārmaiņas
Sabiedrībā izraisoties asām diskusijām par iespējamu mūzikas un mākslas skolu slēgšanu pašvaldībās, Kultūras ministrija nākusi klajā ar ierosinājumiem, kā šajos samazinātā budžeta apstākļos skolu darbu turpināt.
Tāpat valsts joprojām cer vienoties ar pašvaldībām par iespējām mūzikas un mākslas vidusskolas finansēt kopīgi.
Ministrija skaidro, ka Latvijas 144 mūzikas un mākslas skolām un 2 vidusskolām ministrijas piešķirtā dotācija pedagogu darba samaksai atlikušajiem šā gada mēnešiem bija nepieciešama 5,6 miljonu latu apmērā. Budžeta grozījumos dotācija apgriezta līdz nullei, tomēr vēlāk rasta iespēja vairāk nekā 1 miljonu latu apmērā mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksu nodrošināt. Tas nozīmētu 140 latu vienas pedagoģiskā darba likmes atalgojumu un ar šo finansējumu pietiktu aptuveni 1700 pedagogu algošanai līdz gada beigām.
Ministrija, apzinoties, ka valsts piešķirtais finansējums nav pietiekams, kopā ar Kultūras un radošās industrijas izglītības centru piedāvājusi ieteikumus, kā turpmāk organizēt mācību darbu samazinātā finansējuma apstākļos. Viens no tiem rosina skolām vērsties pašvaldībā, lai rastu papildu līdzekļus. Tāpat ieteikts aktīvi domāt par papildu finansējuma piesaisti, ieviešot vai palielinot vecāku līdzdalības maksājumus, izstrādājot projektus un veidojot atbalsta biedrības pie skolām. Piemēram, samaksāt skolotāju darbu skolēnu brīvlaikā 50 procentu apmērā, saīsināt mācību stundu līdz 30 minūtēm, mūzikas programmās samazināt samaksājamās koncertmeistaru stundas, jaunākajās klasēs instrumentu spēles stundās apvienot divus vai vairākus audzēkņus, samazināt mācību priekšmetu stundu un satura apjomu.
Liepājas puses mūzikas un mākslas skolu pedagogi atzinuši, ka viņiem solītā alga ir vairāk nekā maza, tāpat daudziem ir jāmēro garš ceļš uz darbu lauku mūzikas vai mākslas skolās. “Esam gatavi strādāt arī šajos apstākļos, tomēr šie taupības ieteikumi būtiski ietekmēs īstenojamo programmu kvalitāti,” saka skolu direktori. Viņi uzskata, ka cietīs arī tie audzēkņi, kam viss nepadodas tik raiti kā pārējiem. “Es esmu gatavs maksāt par mūzikas skolu, tomēr man nešķiet reāla iespēja šajos ekonomiskajos apstākļos veidot kaut kādus atbalsta fondus,” savukārt sacīja kāds tētis. Viņš pieļāva, ka būs daudz vecāku, kas īpaši laukos nebūs gatavi maksāt par bērnu skološanu, un iespējams, ka tā mēs zaudēsim spilgtus talantus, kas var attīstīties tikai ilgu gadu smagā darbā.
Vēl joprojām neskaidrs ir jautājums par Kultūras ministrijas padotībā esošo mūzikas un mākslas vidusskolu turpmāko darbu. Vēl maijā ministrija pilsētām, kurās skolas atrodas, izsūtīja vēstuli ar aicinājumu izvērtēt iespēju ar 2010.–2011. mācību gadu pārņemt skolas. Liepājas dome, kā zināms, jau noraidījusi šādu piedāvājumu, taču nav zināms, kāda būs pašvaldības reakcija, ja ministrija nāks klajā ar paziņojumu par šo skolu iespējamo slēgšanu.
Pagaidām gan visas četrpadsmit Kultūras ministrijas pakļautībā esošās profesionālās vidējās mūzikas un mākslas izglītības iestādes 2009.–2010. mācību gadā turpinās savu darbību līdzšinējā kārtībā.
Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”