Reidi uz ceļiem, kontrolējot transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, ir nepieciešami, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir transports, kas piedalās satiksmē.

Jo bieži ir gadījumi, kad pēc tehniskās apskates cilvēki nomaina transportlīdzekļiem apgaismes ierīces – uzliek tādas, kas nav sertificētas. Tas pats ir ar riepām. No kaimiņa aizlienētās riepas tiek noliktas malā un mašīnai uzmontētas paša nolietotās riepas.

Nevarētu teikt, ka ziemas laikā policijas darbinieki pārāk bieži konstatētu gadījumus, kad transportlīdzeklis satiksmē piedalās ar ļoti nobrauktām ziemas riepām vai pat vasaras riepām. Bet, protams, šādi gadījumi ir.

Lielākoties šādus pārkāpumus pieļauj cilvēki, kuri vēlas ekonomēt – nobraukt savas ziemas riepas līdz pēdējam. Bet par gadījumiem, kad ziemas apstākļos uzliktas vasaras riepas, man pat nav komentāru – tas ir ārpus jebkādas kritikas. Tas ir milzīgs risks!

Šādiem braucējiem es ieteiktu aizdomāties par to, ar ko viņi riskē. Jo šo dažu desmitu eiro ekonomija var izmaksāt krietni dārgāk ilgtermiņā, ārstējoties.

Gadījumi, kad satiksmes negadījums noticis tieši nepiemērotu riepu dēļ, ir nereti. Visbiežāk tādi notiek, tieši sākoties aukstajam laikam, kad cilvēki vai nu vēl nav paspējuši savus transportlīdzekļus aprīkot ar ziemas riepām, vai arī ir pārliecināti par to, ka uzmontētās riepas joprojām ir kvalitatīvas. Taču nereti gadās, ka riepas jau ir nobrauktas.

Un tad arī ir pārsteigums, kad uzsnieg pirmais sniegs. Pieviļ riepas un bremzēšana. Proti, cilvēks nav sagatavojies, ka bremzēšanas ceļš būs garāks, kā rezultātā notiek negadījums. Turklāt lielākoties šādi negadījumi notiek pilsētā.

Ceļu policijas darbiniekiem ir sertificēta mērierīce, ar ko uz ceļiem tiek mērīts riepu protektora dziļums. Policija ir centralizēti apgādāta ar sertificētiem riepu dziļuma mērītājiem, kuri ir arī attiecīgi kalibrēti un pārbaudīti.

Tas nav vienkāršs lineāls, tā ir īpaša neliela izmēra ierīce ar digitālo displeju, līdz ar ko nekāda krāpniecība nav iespējama. Ja mērījumi tiek apstrīdēti, arī tiesā sertificētā mēraparāta dati tiek ņemti vērā, jo Valsts policija ir izstrādājusi vadlīnijas un noteikumus, kādā veidā policijas darbiniekiem jāveic šie mērījumi.

Atgādināšu, ka ziemas riepām minimālais protektora dziļums ir 4 milimetri!

Tāpat, protams, būtisks ir riepas vecums jeb tās ražošanas gads. Šobrīd šie dati tiek apzināti, bet vēl netiek uzskatīts par pārkāpumu, ja riepa ir 10 un vairāk gadu veca. Bet, cik man zināms, tad jau tuvākajā laikā arī riepas derīguma termiņš tiks ņemts vērā.

Optimālais vecums, kad riepa pilnībā saglabā savas kvalitātes īpašības it trīs četri gadi. Pēc tam riepa zaudē savas kvalitātes īpašības – kļūst cieta, gumijas sastāvs mainās. Un līdz ar to riepa vairs pietiekami labi nespēj pildīt savas funkcijas.

Ziemas riepas ir viens no būtiskākajiem apstākļiem drošai satiksmei ziemas apstākļos. Jo riepa ir vienīgais, kas tur automašīnu uz ceļa. Līdz ar to satiksmē riepām ir viena no noteicošajām lomām drošības ziņā.

Bet pats būtiskākais tomēr ir pats transportlīdzekļa vadītājs, kurš izvērtē apstākļus, pieņem lēmumu par braukšanas stilu, ātrumu un visu pārējo. Uzmontējot pat pašas vislabākās un visdārgākās ziemas riepas, ja vadītājam nebūs saprašana, ko ar viņām darīt, tad arī riepu efektivitāte netiks panākta.

Ir gadījumi, kad cilvēki brauc, nesaprotot, ko īsti riepas dara un kā to kvalitāte var palīdzēt drošības jomā satiksmē.

Protams, bez ziemas riepām satiksmes drošībai ziemas apstākļos ir būtiska redzamība. Vispirms tīrs vējstikls. Ja priekšējais vējstikls nav pietiekoši labi attīrīts no sniega un ledus, kā to nereti nākas redzēt no rītiem, kad cilvēki iedarbina automašīnas, uztaisa tādu kā šaujamlūku, pa kuru var nedaudz redzēt ceļu, un tādā veidā kustās uz priekšu, tas ir bīstami.

Jo šādā gadījumā vadītājs redz labākajā gadījumā 20 grādu leņķi, mazliet ceļa, bet visi pārējie 160 grādi viņam ir neredzami. Tādējādi vadītājs ne laicīgi var pamanīt, piemēram, pie gājēju pārejas, ka tuvojas gājējs, ne arī citus satiksmes dalībniekus.

Drošības sarakstā seko pareizi noregulētas gaismas. It īpaši diennakts tumšajā laikā. Dažreiz nākas redzēt, kā vadītāji grēko – brauc ar vienu iedegtu lukturi, kad tajā pašā laikā otrs nedeg. Cilvēks kaut kādā veidā mēģina nokļūt līdz konkrētam punktam.

Pilsētā, kur ir apgaismojums, tas vēl nav tik bīstami. Vadītājs vēl sevi varbūt tik daudz neapdraud, kaut, protams, viņš un viņa auto ir mazāk redzams pārējiem satiksmes dalībniekiem. Bet ārpus apdzīvotām vietām, kur ir meža ceļi, šoseja nav apgaismota, šādi braucēji riskē gan ar savu, gan citu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību.

Policijas darbinieki ziemas laikā vislielāko uzmanību pievērš tam, lai transportlīdzekļiem būtu pareizi noregulētas gaismas, lai mašīnas būtu aprīkotas ar atbilstošām riepām, kā arī pārbauda pašus vadītājus. Lai pārliecinātos, vai kāds pie stūres nav sēdies, būdams reibuma stāvoklī.

Jo reibums ir vislielākais drauds satiksmes drošībai – samazina paša vadītāja efektivitāti un tādējādi apdraud citus satiksmes dalībniekus.

Mareks Vītols, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks