Māris Andžāns: Šodien Latvijas loma ir daudz lielāka, nekā pirms simts gadiem varēja cerēt
Vakar apritēja 100 gadu kopš Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas “de iure”. 1921.gada 26.janvārī sabiedroto (Antantes) Augstākā padome Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas vārdā vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju “de iure”, kas nozīmē beznosacījuma un neatsaucamu valsts pastāvēšanas atzīšanu, kuras klasiskā forma ir diplomātisko attiecību nodibināšana.
"Kurzemes Vārds"
Domāju, ka šodien Latvijas loma ir daudz lielāka, nekā pirms simts gadiem varēja cerēt. Esam daļa no Eiropas Savienības, kā arī NATO, un tas mūsu svaru gan Eiropā, gan pasaulē tikai pastiprina.
Esot kopā, nevis atsevišķi, ir lielāks gan spēks, gan ietekme. Pilnīgi noteikti arī tas, ka Latvija ir aktīva dalībniece dažādās starptautiskajās organizācijās, valsti padara pamanāmāku.
Protams, ir jāatdala būtiskais no mazāk būtiskā, proti, ir organizācijas, kurās ir visi, kas tur var būt, piemēram Eiropas Padome, EDSO, un tad ir tādi ekskluzīvāki klubiņi kā NATO, Eiropas Savienība, OECD.
Latvijā iepriekš ir bijusi diskusija par to, vai jāpievienojas OECD, ko starptautiskajos žurnālos dēvē par bagāto valsts klubiņu. Taču, ja paraugāmies uz globālo fonu, tad
Latvijai pat ļoti labi klājas, salīdzinot ar citām valstīm, kur notiek kari, cilvēkiem trūkst pārtikas, nav pieejams tīrs saldūdens utt.
Šobrīd Latvija plāno kandidēt arī uz ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa titulu. Gan Lietuvai, gan Igaunijai jau ir bijis šāds panākums.
Tomēr, reāli raugoties, Latvija pasaulē nav atpazīstama. Patīk tas vai nepatīk, taču Baltijas valstis uztver kā vienu vienību un joprojām ļoti bieži tām tiek kabināta klāt birka “postpadomju”, proti, mūsu tēls gan Austrumos, gan Rietumos parasti tiek asociēts ar bijušo Padomju Savienību.
Pasaulē mums nav izdevies aizķerties ar lielām lietām, taču, piemēram, igauņi ir ļoti atpazīstami ar savā “e-lietām”.
Latvijas tēls ir diezgan pieklājīgs, labs, bet vienlaikus mēs īpaši ne ar ko neizceļamies.
To var vērtēt gan kā plusu, gan mīnusu. Arī lietuviešiem tas īsti nav izdevies, lai gan Lietuvas diplomātiskais dienests starptautiski ir labi zināms – kaimiņi šajā ziņā ir asāki, skarbāki un redzamāki. Piemēram, Baltkrievijas jautājumā Lietuva bija ļoti redzama, tā pie sevis arī uzņēma Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku. Arī Krievijas kritikā Lietuva bijusi daudz asāka.
Arī ASV tie, kas zina, kur ir Latvijas valsts, arī Baltiju uztver kā vienotu vienību. Tur īpaši būtiski ir, ka Latvija un Baltijas valstis piedalās svarīgās bruņoto spēku misijās un operācijās.
Māris Andžāns, starptautiskās politikas eksperts